Viņam pašam šis aukstais kārums ļoti garšo un neapnīk - ziema vai vasara, dienā joprojām apēdot pa vairākiem iepakojumiem. Bet, ja citiem ēdājiem karstākā saldējuma sezona iestāsies vien ar vasarīgu siltumu, Vadimam un pārējiem ražotnes darbiniekiem tā sāksies jau drīz - marta beigās un aprīļa sākumā fabrika jau rūks ļoti intensīvi. Maijs jau skaitās vasara, un līdz tam pietiekamā daudzumā jāpaspēj saražot visus saldējuma veidus.
Katru dienu puskilograms
RPK Vadims nonāca 2009. gada vasarā. Iepriekš pēc vidusskolas viņš strādājis kādā viesnīcā par administratoru, vēlāk arī par menedžeri, taču šis darbs un biroja vide viņam pie sirds negāja, turklāt vēl uznāca krīze. «Darbinieku skaitu un algu samazināja, bet prasības kļuva augstākas, atbildības vairāk. Tolaik tūristi uz Latviju tik daudz nebrauca, bet viesnīcas vadība uz to spieda - vajag, vajag… Beigās sapratu, ka man pietiek,» Vadims stāsta.
Par RPK viņš iedomājies, jo tas atrodas netālu no mājām. Pieteicās un sāka strādāt kā sezonas darbinieks - fasētājs siera cehā. «Bet, kā atnācu, tā uzreiz sarunāju - ja atbrīvosies vieta, iešu par operatoru, jo neesmu tāds, kas no tehnikas neko nesaprot. Man jau no bērnības patīk mehānika. Arī šeit viss uzreiz pieleca, tās zināšanas kaut kā pielipa.»
Pēc neilga laiciņa Vadimu pārcēla par biezpiena ražošanas operatoru, un viņš uzņēmumā kļuva par pastāvīgu darbinieku. Vēl pēc gada viņš saņēma piedāvājumu nākt uz saldējuma ražotni, kur nu jau kļuvis par vecāko ražošanas operatoru. Kas pašam tīkamāks - siers, biezpiens, saldējums? «Protams, saldējums!» Vadims smaida. «Gan tāpēc, ka ražošanas process tam ir sarežģītāks, gan tāpēc, ka man pašam ļoti garšo. Citiem ar laiku apnīk, bet es kādu puskilo dienā apēdu joprojām.» Vadimam mīļākais esot Ekselences šokolādes saldējums ar šokolādes glazūru. «Baigi garšīgs! Varu apēst trīs četrus uzreiz.»
Tandēmā ar mašīnu
RPK ražo ap 70 saldējumu veidiem - neskaitot lielos HoReCa sektoram domātos iepakojumus. Daļa ir vafelītēs, konusos, daļa kastēs un paciņās, daļa - uz kociņa, un gandrīz visi - no piena un krējuma. Vadims patlaban ir galvenais atbildīgais par jaunāko un modernāko iekārtu, uz kuras tiek ražoti 13 veidu saldējumi uz kociņa, tostarp tādi tehnoloģiski sarežģīti eksemplāri kā saldējums ar dubulto glazūru, kam pa vidu ievārījums vai karamele, vai sulas saldējums ar telpisku zīmējumu. Pirms iekārta uzstādīta RPK, Vadims ar kolēģi braucis uz Dāniju ar to iepazīties, taču īstā mašīnas apguve sākusies, kad to atveda uz Rīgu. «Veselu mēnesi ražotājfirmas pārstāvis mūs mācīja, kā uz iekārtas strādāt ar reālu produktu. Izgājām cauri visām receptūrām, bet vēl pusgadu pēc tam palaikam ar viņu sazvanījos un konsultējos, jo līnija ir diezgan grūta,» Vadims stāsta.
«Mašīna ir ļoti gudra, bet nav tā, ka es varu atnākt uz darbu, nospiest pogu un iet gulēt.» Vadims skaidro, ka viss sākas jau iepriekšējā dienā, pirms iekārtu plānots palaist, - tā pilnībā jānomazgā un jānodod laboratoriskās analīzes, lai tīrība būtu nevainojama. No rīta iekārtu dezinficē, atkal nodod analīzes. «Tad savācam visu, ko vakar izjaucām, pārbaudām līniju tukšgaitā, lai viss darbotos - «datčiki», sensori utt. Jāpārbauda arī datumi, lai tie uz iepakojuma tiktu drukāti pareizie. Tāpat piedevu, ievārījuma, riekstu bunduļi u. c. - visu no rīta vajag pārbaudīt. Jāpalaiž produkts, lai tas būtu smuks un pareizs - pēc svara, piedevām, iepakojuma. Ir daudz dažādu parametru, kam jāskatās līdzi,» klāsta Vadims un atklāj, ka pati grūtākā ir pirmā stunda, kad līnija tiek palaista. Tas prasa lielu uzmanību. RPK stingri skatās, lai ražošanas procesā nebūtu brāķa. Ja kaut ko sākumā nav izdevies saregulēt, kā nākas, tas jādara, kad iekārta jau darbojas, un ļoti ātri. Vadims stāsta, ka daudz kas atkarīgs arī no ražojamā saldējuma veida - grūtāk valdīt ir saldējumu ar ievārījumu, jo zapte plūst, kā iepatīkas. Ļoti jāseko līdzi arī temperatūrai - ja tā paaugstinās, saldējums sāk kust un vairs nekas nenotiek, kā vajag. «Savukārt dubultās glazūras saldējums iet diezgan stabili, tad mēs, var teikt, atpūšamies,» Vadims komentē.
Kad iekārta strādā, pie tās jāatrodas visu laiku, papildus tam Vadims atbild arī par citu iekārtu un darbinieku darbu visā saldējuma ražotnes 3. stāvā, turklāt ik sezonu jāpiešaujas pie aizvien jaunu saldējumu veidu ražošanas. Vai nav nogurdinoši? «Ir, bet man patīk strādājot pārvarēt grūtības. Apēdu saldējumu, un atkal viss ir labi.»
Vajag cilvēka rokas
Vasara saldējuma ražotnē ir karstākais darbalaiks, Vadimam gadījies pat tā, ka pēc maiņas beigām viņu izsauc no mājām atpakaļ uz darbu. Arī atvaļinājumā var doties tikai augusta nogalē, taču Vadims saka, ka vasaru paspēj izbaudīt. Viņam ļoti patīk makšķerēt, kopā ar sievu vai draugiem viņš braukā pa Latvijas upēm un ezeriem.
Sezona ir karsta arī tāpēc, ka vasarā RPK apmēram 800 strādājošajiem klāt nāk vēl aptuveni 200 sezonas darbinieku. Arī Vadimam ar šiem cilvēkiem jāstrādā, un uzmanību nākas sadalīt gan iekārtai, kas nemitīgi jākontrolē, gan darbiniekiem, kuri jāmāca un jāuzrauga. Cilvēki esot ļoti dažādi - vieni visu saprot ātri, citi lēnāk. «Ir bijuši arī tādi, kas atnāk, es stāstu, kas būs jādara, bet viņi uztaisa lielas acis - šeit vēl arī jāstrādā?! Ir jautri,» saka Vadims, kurš pats 2013. gadā uzņēmumā izpelnījies labākā darbinieka titulu.
Darba devējs puiša potenciālu novērtē, arī apmaksājot elektrotehnoloģiju datorvadības studijas RTU. «Runājoties ar valdes locekli par manu iekārtu, ieminējos, ka labprāt ietu mācīties kaut ko par datorvadību. Uzņēmums šādu iespēju piedāvāja, un es, protams, neteicu nē, biju laimīgs. Tagad esmu 2. kursā,» Vadims stāsta. Lai gan viņš studē neklātienē, mācības ar darbu savienot esot pagrūti, sevišķi maijā, kad darba dēļ nākas kavēt sesiju, taču augstskola esot saprotoša, un eksāmenus var nokārtot arī vēlāk. Interese par to, kā «domā» datorizēta iekārta, Vadimam radās jau tad, kad viņš sāka apgūt moderno saldējuma ražošanas mašīnu. «Mūsdienās programmēšana ir visur - ne vien ražošanā, bet arī auto, luksoforos, televizoros utt. Bet tāpat šīs iekārtas nevar strādāt bez cilvēka. Kaut ko vajag arī zināt, cilvēka klātbūtne ir obligāti vajadzīga. Arī ražošanas process kļūst gudrāks, bet mehānika tomēr paliek - ar uzgriežņu atslēgu, piemēram, jāsamaina detaļas. Tur vajag cilvēka roku,» Vadims teic.