No Latvijas māksliniekiem, kuri reaģējuši uz Krievijas agresiju Ukrainā, visskaļāk izskanējis Jaunā Rīgas teātra paziņojums, atceļot visas šogad plānotās viesizrādes Krievijā, kā arī Gunas Zariņas atteikšanās piedalīties Maskavas Gogoļa centra izrādē Mēdeja. Tiesa, teātra mājaslapā norādītas atceltās izrādes martā, bet ne aprīļa beigās. Savukārt aprīļa sākumā turpat Gogoļa centrā plānotas Latvijas Nacionālā teātra viesizrādes ar iestudējumiem Vecene un Voiceks. Teātra pārstāve Līga Rimšēviča stāsta, ka sapulcē lielākā daļa aktieru atbalstījuši došanos viesizrādēs, tomēr galīgo lēmumu pieņems nākamnedēļ. «Tās ir īpašas izrādes, jo, piemēram, Voiceks tieši aicina domāt un nepakļauties varai,» norādīja L. Rimšēviča.
Tikmēr zināms, ka Valsts akadēmiskais koris Latvija savus plānus nemainīs un 25. martā uzstāsies Sanktpēterburgas filharmonijas zālē, piedaloties Johannesa Brāmsa Vācu rekviēma atskaņojumā. Kora direktors Māris Ošlejs skaidro, ka šis brauciens ir saistīts ar Latvijas un Krievijas kultūrapmaiņas koplīgumu un līgumu lauzt viņš negrasās. «Alvis Hermanis ir uzlicis ļoti augstu latiņu. Ir labi, ka ir cilvēki, kas parāda nācijas politisko attieksmi. Bet es esmu administratīvais vadītājs, un, tieši tāpat kā ir jāeksportē kokmateriāli, šprotes un Rīgas balzams, ir jāievēro noslēgtie līgumi. Nedomāju, ka tie 2000 skatītāji Pēterburgā, kas nāks klausīties Brāmsu, būtu jāsoda, jo, ja mēs neaizbraucam, mēs šo koncertu noraujam,» izteicās M. Ošlejs.
Šī ir situācija, kurā katram pašam jāizdomā, kā rīkoties, saka bijušais Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs dzejnieks Sergejs Timofejevs. Viņš jau janvāra beigās kopā ar daudziem kolēģiem parakstīja Latvijas rakstnieku, tulkotāju un publicistu atbalsta vēstuli kolēģiem un draugiem Ukrainā. «Mūsdienu kultūra nav vienkārši izklaide, tas ir vēstījums, mēģinājums atbalstīt kritiski domājošos, dot iespēju cilvēkiem domāt un attīstīties. Ja man pašam būtu jāizvēlas, es brauktu un aicinātu piedalīties arī Krievijas dzejniekus, no kuriem daudzi jau aktīvi pauž savu viedokli sociālajos tīklos,» izteicās S. Timofejevs un piebilda, ka tomēr saprot arī tos, kuri vēlas mainīt situāciju, atsakoties piedalīties pasākumos Krievijā.
Kultūras notikumu politizācija Krievijas un Ukrainas saspīlējuma dēļ ir abpusēja. Krievijas Kultūras ministrijas mājaslapā publicēta kultūras darbinieku vēstule, paužot «stingru atbalstu» Vladimira Putina politikai Krimā un Ukrainā. Vēstuli parakstījuši kopumā 102 Krievijas kultūras darbinieki, tostarp vairāku teātru mākslinieciskie vadītāji, kā Oļegs Tabakovs un Jurijs Solomins, aktieri Valentīna Talizina, Genadijs Hazanovs, baletdejotājs Nikolajs Ciskaridze, tēlnieks Zurabs Cereteli, estrādes dziedātāji Valērija, Ļevs Ļeščenko, diriģents Valērijs Gergijevs, vairākas ansambļa Buranovskije babuški dalībnieces, nozīmīgu muzeju direktori, kā arī daudzi citi. Šai vēstulei ir jau pirmās sekas: tiek ziņots, ka tieši tās parakstīšanas dēļ Gruzijas Kultūras palāta atcēlusi krievu aktiera Sergeja Bezrukova viesizrādes šajā valstī.
Krievijā netrūkst arī varas kritiķu. Pirms vairākām dienām Krievijas neatkarīgā dokumentālo filmu festivāla Artdokfest rīkotāji publiskoja 120 kinematogrāfistu parakstītu vēstuli Ukrainas atbalstam, apliecinot, ka viņi nav noticējuši Krievijas plašsaziņas līdzekļu propagandai.