Nespodrināt tēlu
Nesen apstiprinātais Latvijas valsts budžets ir iemesls, kāpēc LVSADA ir gatava rīkot protestus. Tomēr, tā kā standarta akcijas politiķus vairs neuzrunājot, ir nepieciešams domāt par cita veida aktivitātēm. Kā Dienai norāda LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, protesti varētu tikt piesaistīti kādam ar Latvijas prezidentūru saistītam pasākumam, tādējādi panākot starptautisku rezonansi.
Viņš paskaidroja, ka, pēc pētījumu datiem, tikai 15% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ES ir ņēmusi vērā viņu intereses. Tāpēc Latvijas galvenais izaicinājums prezidentūras laikā ir «nevis spodrināt savas mundieru pogas», bet panākt, ka šo iedzīvotāju skaits būtiski palielinās. Taču, skatoties uz veselības aprūpi, Latvijas rīcība nesaskan ar ES rekomendācijām. Respektīvi, ES pamattiesību hartā ir paredzētas cilvēku tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, bet Latvijā tas netiek pilnībā nodrošināts. Pievēršot starptautisku uzmanību šai problēmai prezidentūras laikā, uz Latviju varētu tikt izdarīts spiediens un tādējādi panākts arodbiedrībai vēlams rezultāts, uzskata V. Keris. Tas, ka Latvija šādi, iespējams, varētu tikt parādīta sliktā gaismā, organizāciju neuztrauc, jo nepieņemami ir tas, ka nepieciešamība rīkot protestus vispār ir radusies.
Nepanāks efektu
Lai gan pagaidām citas organizācijas un interešu grupas nav nākušas klajā ar šādiem vai līdzīgiem paziņojumiem, tomēr arī atbildīgās iestādes pieļauj, ka protesti un citas aktivitātes ir gaidāmas. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Vienotība) Dienai norādīja, ka, raugoties no Satversmē garantēto pamatbrīvību viedokļa, ikvienam ir tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību. Taču vienlaikus visām organizācijām, īpaši tām, kas darbojas sociālajā un veselības aprūpes jomā, ir jāsaprot, ka samērā maz regulējumu šajās jomās nāk no ES. Tie pamatā ir nacionāla līmeņa jautājumi. Pieredze rādot, ka Latvijā var veidot konstruktīvu dialogu ar konkrētās politikas veidotājiem, bet, ja kādam tas nav izdevies, ir jādomā par savām darbības metodēm. «Es nedomāju, ka ar protesta akcijām prezidentūras laikā pie kaut kā cita, izņemot publicitāti, var nonākt. Tas nenesīs cerēto,» saka L. Čigāne. Viņa uzskata, ka bailes par neslavas celšanu Latvijai nav pamatotas, jo ļoti daudzās ES valstīs šobrīd notiek dažādas protesta akcijas un Eiropas demokrātisko valstu vadītāji ir pieraduši, ka pilsoņi aktīvi izsaka savu viedokli. Tāpēc tas nebūs nekas ārpus ierastā. Jāuzmanās ir no tā, lai protesta akcijas nenovestu pie provokācijām vai sabiedrības šķelšanās.
Arī Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums Dienai norāda, ka šādas protesta akcijas prezidentūras laikā nebūs nekas pārsteidzošs, jo nereti lielu pasākumu laikā dažādas organizācijas vēlas pievērst uzmanībai savai sāpei. Viņš ir pārliecināts, ka prezidentūras organizatori ar to rēķinās.
Gatavību šādam scenārijam Dienai apliecināja arī Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava, norādot, ka gan Valsts policija, gan Drošības policija ir nopietni strādājusi, lai izvērtētu rīcību dažādās situācijās un būtu tām gatava. Atbildīgās iestādes rēķinās ar iespējamām dažādu interešu aizstāvju aktivitātēm, un arī Iekšlietu ministrijas pārstāve Daiga Holma sacīja, ka tas pārsteigumus neradīšot.