Ikdienā Juris ir Medicīnas sabiedrības ARS Informācijas tehnoloģijas nodaļas vadītājs, bet paralēli darbam kopā ar sievu Dainu laiku velta tam, lai palīdzētu Latvijas skolu audzēkņiem gūt panākumus dažāda mēroga matemātikas olimpiādēs un sacensībās. «Juris Škuškovniks iesaistījies Latvijas matemātikas olimpiāžu darbu labošanā, daudzus gadus viņš ir Atklātās matemātikas olimpiādes 7. klašu grupas žūrijas komisijas priekšsēdētājs un bieži vien visus darbus (~400-500) izlabojis viens pats. Jau daudzus gadus J. Škuškovniks pavada Latvijas skolēnu komandas uz starptautisko matemātikas olimpiādi un matemātikas sacensībām Baltijas ceļš. Jura sieva Daina iesaistās skolēnu komandas psiholoģiskajā sagatavošanā pirms starptautiskiem startiem,» izvirzot J. Škuškovniku un viņa ģimeni Latvijas lepnuma balvai, raksta Rīgas 64. vidusskolas pedagogi. Šo skolu Juris absolvējis 1977. gadā.
Daudz talantīgo
Jau gadiem ir ne mazums jauniešu, kuri matemātikā gūst starptautiska līmeņa panākumus, liecina Jura un Dainas pieredze, gatavojot jauno paaudzi olimpiādēm. «Latvijai pasaules mērogā ir vidēji rezultāti, parasti aptuveni 66. vieta 100-110 valstu konkurencē, bet jāņem vērā, ka mūsu valsts jaunieši, kuri starptautiskā mērogā nesasniedz virsotnes, Latvijas mērogā ir labāko vidū, turklāt starptautiskā konkurence ir sīva,» uzsver matemātiķis un piebilst, ka, viņaprāt, «skolās izglītības līmenis tieši matemātikā Latvijā bijis augsts jau daudzus gadus desmitus, pat gadu simtus, arī XX gadsimta otrajā pusē tika saglabāts augsts līmenis, un patlaban, sekojot inercei, līmenis ir labs».
Bieži izskan pesimistiski izteikumi, ka Latvijas izglītības sistēmā netiek ieguldīts pietiekami daudz naudas. «Tas, ka nav liela finansējuma, traucē. Ja būtu vairāk naudas, būtu vairāk pulciņu, vasaras skolu, nometņu, un tas palīdzētu Latvijas jauniešiem gūt labākus panākumus. Polijas jaunieši, piemēram, sāka gūt lielākus panākumus, kad Polija viņu sagatavošanā sāka ieguldīt lielāku finansējumu,» uzsver J. Škuškovniks un tūlīt viņam raksturīgā optimismā piebilst, ka pats nepieciešamākais finansējums, kas vajadzīgs olimpiāžu apmeklēšanai, atrodoties vienmēr, pat ekonomiskās krīzes gados un arī tad, kad olimpiādes notikušas tālās, eksotiskās zemēs, uz kurām nokļūšana maksā dārgi. «Jau pierasts, ka Izglītības un zinātnes ministrija saka: «Naudas nav.» Bet vēlāk izrādās, ka nav tik traki, un nauda atrodas. Turklāt pašvaldības palīdz tiem jauniešiem, kuri nāk tieši no konkrētās pilsētas vai novada. Gadās, ka finansiālu atbalstu sniedz arī jauniešu vecāki, palīdz uzņēmumi, kuros strādā olimpiādes dalībnieku tuvinieki vai kuri vienkārši vēlas atbalstīt talantīgus jauniešus,» stāsta matemātiķis.
Jāpērk pat termoss
Piedalīšanās olimpiādēs un sacensībās var dot milzīgu gandarījumu, bet neiztiek arī bez uztraukumiem. Lai intelektuālā spriedze nekļūtu destruktīva, daudz palīdz Daina, liekot lietā savas zināšanas psiholoģijā, un reizēm pat viena īstajā brīdī pasacīta frāze var jauniešus gan nomierināt, gan iedvesmot. Būtiski esot jauniešus motivēt grūtību pārvarēšanai, jo, «ja no grūtībām muksi, tad sarežģītu uzdevumu neatrisināt».
Skolēnu starptautiskās matemātikas sacensības Baltijas ceļš no daudzām citām atšķiras ar to, ka tur notiek komandu cīņas, tāpēc būtiska ir jauniešu prasme sadarboties, un te arī nenovērtējams ir psiholoģijas doktores Dainas Škuškovnikas padoms.
Pieredze liecina, ka «komandā jābūt līderim, kurš prot kopējā darbā iesaistīt visus komandas dalībniekus. Ne katrs grib būt līderis, ir jaunieši, kuri ļoti labi rēķina, bet viņiem nav talanta un vēlmes vadīt. Bieži komandā ir kāds cilvēks, kurš savā uzdevumu risināšanas stilā ļoti atšķiras no pārējiem, bet līderim arī viņu jāprot iesaistīt kopējā darbā. Ja komandā ir kāda meitene, tad puiši neizbēgami cenšas izrādīties, bet uzdevumu risināšanai tas nepalīdz,» ar smaidu gadu gaitā gūtos novērojumus izklāsta Juris.
Olimpiādēs, it īpaši tālās zemēs, neiztiek arī bez piedzīvojumiem. Lai šovasar nokļūtu uz starptautisko matemātikas olimpiādi Keiptaunā, Dienvidāfrikā, vajadzējis pārvarēt daudzus birokrātiskus šķēršļus, bet, tur aizbraucot, nācies krietni nosalt. Latvijā bija vasaras vidus, bet Dienvidāfrikā - ziema, naktī tikai nulle grādu, atceras matemātiķis. Pirmo reizi viņa bagātajā pieredzē Jurim Latvijas komandai nācies pirkt cimdus, un jaunieši rēķinājuši uzdevumus ar cimdiem rokās, segās satinušies, cepurēm galvās. Vajadzējis iegādāties arī termosu, lai būtu silta tēja. Šajā olimpiādē skolēni no Latvijas ieguvuši sudraba un bronzas medaļas, kā arī atzinības rakstu.