No 21. novembra līdz nākamā gada marta beigām Parīzē Pompidū centrā būs skatāma plaša retrospekcija, kurā visā krāšņumā varēs novērtēt, «ko gan tādu lielisku paveicis šis Salvadors Dalī». Un paveicis viņš tiešām ir. Saliekot kopā Dalī 85 mūža gadus, vulkānisko enerģiju un «murgu triumfējošo saprātu» (pašraksturojums), iegūstam vairāk nekā 200 mākslinieka darbu - gleznas, skulptūras, zīmējumus. Pats būdams ļoti aizgrābts no sava ģēnija, viņš to dažādās izaicinošās un ekstrēmās formās, jaucot laiku un telpu kā gogelmogeli, bez mazākās pieticības kripatas pasniedza arī pasaulei. Retrospekcijā īpaša uzmanība veltīta arī Dalī kā vienam no performanču žanra pionieriem, kā arī viņa dalībai teātrī un kino. Tāpēc uz izstādi jādodas arī tad, ja saista sirreālistu - kinorežisora Luisa Bunjuela un «Dalī teātrī» Antonēna Arto - daiļrade.
Retrospekcijas rīkotāji nesola nekādas negaidītas atklāsmes un pārsteigumus. Tā godprātīgi piedāvās visu, ko mākslas mīļotāji no Dalī sagaida: izkusušos pulksteņus (par Dalī slavenāko darbu tiek uzskatīta 1931. gadā tapusī glezna Mīkstie pulksteņi), zilizaļo ainavu nekurienē, kā pirms saullēkta ar baltos galdautos klātajiem galdiem (Dalī jūsmoja par Vermēru, un ainavas klātbūtne, lai arī fantasmagoriski transformēta, viņa darbos ir obligāti klātesoša), degunradžus un tīģerus, cieto, kas tek, un šķidro, kas lido, un, protams, daudz, daudz Galas. Savu slāviskās izcelsmes (Jeļena Ivanovna Djakonova) mūzu un mīļoto, kuru Dalī atvīla kolēģim dzejniekam Polam Eliāram, ekscentriskais un narcistiskais mākslinieks dīvainā kārtā dievināja un pielūdza kā ikonu.
«Viņš ir allaž izaicinošs, patmīlīgs, egocentrisks, nekaunīgs, dažbrīd rupjš - rodas iespaids, ka viņam nav tabu. Taču tas tā nav. Ir viena «aizliegtā zona» - un tās ir Dalī attiecības ar Galu, kurai veltīti vieni vienīgi cildinoši epiteti un sajūsmas pilnas pasāžas,» tā recenzijā par Dalī Ģēnija dienasgrāmatu precīzi raksta Guntis Berelis (berelis.wordpress.com).
1979. gadā notikusī Salvadora Dalī retrospekcija joprojām uzskatāma par visvairāk apmeklēto visā Pompidū centra vēsturē. Visticamāk, šoreiz rekords tiks pārspēts. Kopš 1979. gada Dalī izstādes kļuvušas par vienu no populārākajiem kultūrtūrisma galamērķiem. Par pirmo vietu var pacīnīties sāncensībā ar van Gogu, Klodu Monē un Klimtu.