Vēlāk savas zināšanas vēl papildinu internetā - kā rakstīts portālā katedrale.lv, «gavēnis ir saistīts ar ēdiena daudzumu un nozīmē, ka ēdam tikai vienu reizi dienā līdz sātam, tomēr drīkst ēst arī citas divas reizes, bet ne līdz sātam. Toties atturība (lat. abstinentia) ir saistīta ar ēdiena saturu un nozīmē, ka atsakāmies ēst gaļu (drīkst lietot uzturā zivis, arī pienu un tā produktus)». Savukārt savas dzimtās Valmieras Svētā Sīmaņa ev.lut. draudzes mājaslapā lasu: «Gavēšana, kas tiek ievērota šajā laikā, var būt dažāda. Gadsimtiem ejot, tā tika definēta kā stingrāka, vairāk disciplinēta diēta, izslēdzot «sātīgākus» ēdienus, tādus kā gaļa, olas un piena produkti. Līdz ar šādu gavēni tiek ievērotas citas atturības disciplīnas, lai veicinātu koncentrēšanos uz Dieva lietām un dvēseles veselību. Piemēram, daudzi kristieši atsakās skatīties televīziju šajā laikā.»
Annas kundze ir katoliete un māk visu izsmeļoši pastāstīt: «Ierobežot drusku ēdienu, nepārēsties un piektdien atturēties no gaļas ēdieniem. Es labāk atturos no saldumiem, no kafijas.» Viņasprāt, gavēnis nav grūti izpildāms - ja gribas divas sviestmaizes, tad apēdīs vienu. Neēst gaļu nemaz nav pareizi, viņa saka. Garīgā ziņā šai laikā jācenšas citiem vairāk palīdzēt. Citi sastaptie rīdzinieki katrs gavēni uztver atšķirīgi. «Es gaļu vispār neēdu, un man nav problēmu ievērot gavēni,» saka Vēsma. Viņas ēdienkarte gavēņa laikā īpaši nemainās, bet viņa pieļauj, ka citiem cilvēkiem atšķirības ēdienreizēs tomēr esot. «Ja runājam, kā senāk dzīvniekus baroja un kā tagad, es uzskatu, ka modificētās pārtikas dēļ dzīvnieku gaļa nav veselīga,» viņa saka. Viņa arī dzirdējusi atziņu, ka cilvēka barības trakts esot kā zālēdājam un ēst gaļu nemaz nav obligāti. Oless saka, ka gavēni ievērojot «šad tad» un arī pirms Lieldienām negavējot pilnībā. «Ir stingrie gavēņi, bet es lietoju gan krējumu, gan zivi. Uzskatu, ka cilvēks nevar ēst vienveidīgu pārtiku. Ja tu maini kādas lietas savā dzīvē, tu jūties savādāk,» viņš saka. Savukārt Inese nekad nav gavējusi. Viņa pazīst cilvēkus, kuri gavē, bet viņi nav pamudinājuši gavēt kopā ar viņiem. Savukārt pirms reliģiskiem svētkiem - Lieldienām un Ziemassvētkiem - viņa vairāk nekā citkārt nododas pārdomām.