Turpinājumā līdz 3. augustam festivāls piedāvā plašu un mūzikas stilos neierobežotu programmu Rīgas koncertzālēs un radošās darbnīcas kultūras pilī Ziemeļblāzma.
Austrumi un Rietumi
Programmā Austrumu horizonts 30. jūlijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē muzicēs ansamblis Sarband, kurš pērn festivālā viesojās ar izcilu viduslaiku mūzikas koncertu. Šoreiz uzmanības centrā ir XVII gs. tulks, skolotājs un komponists Ulī Afkī, kura dzīve ritēja Austrumu un Rietumu kultūras krustcelēs un kurš pirmais turku valodā iztulkojis Bībeli. Koncertā skanēs 16. un 17. gadsimta orientālā mūzika Ulī Afkī instrumentācijās, kristīgie un jūdaisma garīgie dziedājumi - gan psalmi, gan islāma garīgie dziedājumi, papildināti ar dzejnieka un tulkotāja Ulda Bērziņa lasījumiem no viņa latviski tulkotā Korāna, sūfiju dzejas un paša dzejoļi ar metafizisku tematiku.
Programma Viduslaiku sakrālās mistērijas Rīgas Sv. Pētera baznīcā 1. augustā plkst. 20 ļaus atkal ieklausīties izcilās skandināvu tradicionālās un senās mūzikas izpildītājas Mirjamas Andersenas kristāldzidrajā balsī (viņa dzied, pati spēlēdama dažādus senos mūzikas instrumentus). Iedvesmojoties no tradicionālā rožukroņa rituāla, meditatīvā viduslaiku sakrālās mūzikas programma piecpadsmit mistērijās atsauks atmiņā Svētās Marijas dzīvi, izpildot viduslaiku un tradicionālās dziesmas vācu, itāļu, angļu, zviedru un latīņu valodā.
Klausāmies guļot
Īpaša festivāla Ad Lucem tradīcija ir Nakts meditācija, ko 2010. gada vasarā aizsāka neparastais britu čellists, improvizācijas meistars Metjū Bārlijs. Astoņu stundu ilgais nakts koncerts, kas kultūras pilī Ziemeļblāzma sāksies 2. augustā plkst. 22 un ilgs līdz 3. augusta rītam (plkst. 6), ļaus gremdēties akustiskā un elektriskā čella tembros, gan sēžot, gan zvilnot uz segām, spilveniem vai guļammaisiem, - klausoties, iemiegot, pamostoties un nonākot citā - neikdienišķā uztveres dimensijā.
Dubultspēle zemā reģistrā
Jau šovakar, 29. jūlijā, plkst. 20 Rīgas Sv. Pētera baznīcā programmā Ziemeļitālijas apgarotie muzicēs viens no mūsdienu ievērojamākajiem kontrabasa spēles virtuoziem, itāļu mūziķis Daniēle Rokato kurš kopā ar saviem kolēģiem no kontrabasu okteta Ludus Gravis (Itālija) atskaņos dažādu kontinentu komponistu skaņdarbus. Pateicoties neparastajai oriģinalitātei, Ludus Gravis ir spilgts jaunums starptautiskajā koncertu ainavā. Ansamblis savu darbību pilnībā velta laikmetīgajai kamermūzikai un guvis izcilu atzinību starptautiskos mūsdienu mūzikas festivālos. Īpaši festivālam veidotajā programmā skanēs Džona Keidža, Arvo Perta, Sofijas Gubaiduļinas un Daniēles Rokato mūzika, kā arī bolīviešu komponista Edgara Alandijas Concerto Grosso pasaules pirmatskaņojums un amerikāņu minimālista Terija Railija slavenā skaņdarba In C speciāli ansamblim Ludus Gravis veidotā versija In D. Vēl pošoties uz Latviju, Daniēle Rokato labprāt atbildēja uz dažiem Dienas jautājumiem.
Vai Latviju apciemojat pirmoreiz dzīvē?
Jā, šī ir pirmā reize, kad šeit ierodos. Vairāki mani kolēģi jau ir pabijuši jūsu zemē, un tas mani ļoti ieinteresēja atbraukt pašam.
Kā kontrabass, kas sākotnēji ir orķestra basa balss, apliecinās mūslaiku mūzikas ainavā? Vai šī instrumenta nozīme ir būtiski mainījusies?
Kontrabass ir mūzikas instruments ar milzīgu potenciālu. Tas ir pilns iespējām, kuras sākušas atklāties tikai dažos pēdējos gados, un tāpēc bauda lielu interesi no komponistu puses. Mēs dzīvojam laikā, kad kontrabasu vēl tikai sākam pa īstam, pilnībā iepazīt.
Kāds ir jūsu personiskais ceļš, kas atveda pie kontrabasa? Vai kādreiz esat bijis greizsirdīgs uz vijolniekiem vai čellistiem, kuriem arvien bijis daudz vairāk pašizpausmes iespēju?
Kad man bija seši gadi, es sāku mācīties spēlēt vijoli. Pēc tam es pārslēdzos uz ģitāru. Kādu dienu uz ielas ieraudzīju mūziķi, kurš nesa milzīgu kontrabasu, un šī episkā aina, ko redzēju, harmonēja ar manis paša mūzikas ideju. Vēlāk klausījos kontrabasa mūzikas ierakstu, un, kaut arī vājais izpildījums apslēpa instrumenta īsteno skaņu, tas man likās nebeidzams skanējuma avots, kas tikai gaidīja, kad to izpētīs. Kad es pirmoreiz ieraudzīju, kā kontrabasists spēlē, viņa poza un žesti man izlikās nedabiski. Tādējādi es nolēmu attīstīt pats savu spēles tehniku, balstoties uz tai-čī un bioenerģētikas principiem. Tā ir spēles tehnika, kuru joprojām mācu saviem studentiem.
Kas motivēja sapulcēt kolēģus kontrabasistu ansamblī? Kā sarūpējat šim unikālajam sastāvam repertuāru, un ko nozīmē ansambļa nosaukums?
Kontrabasu okteta Ludus Gravis nosaukums ir vārdu spēle ar divējādu nozīmi: no vienas puses, tas ir oksimorons jeb nopietns joks, no otras - pāreja uz zemo reģistru. Ideja izveidot kontrabasistu ansambli radās ļoti dabiski, kopš es tiku ievērojis, cik fantastiski kontrabasu skaņa iedarbojas polifoniskā kontekstā. Festivāla Ad Lucem programmā ir iekļauts Bolīvijas komponista Edgara Alandijas skaņdarba pirmatskaņojums. Kopš Ludus Gravis darbības sākuma mēs veidojam savu repertuāru, cieši sadarbojoties ar izciliem komponistiem - Sofiju Gubaiduļinu, Hansu Verneru Henci, Teriju Railiju un citiem - un arī veidojot transkripcijas no skaņdarbiem, kas radīti citu instrumentu sastāviem.
Tā kā esat arī lielisks improvizētājs, droši vien izpaužaties arī džezā?
Es nespēlēju tradicionālo džezu, taču bieži improvizēju kopā ar džeza mūziķiem un arī vadu seminārus par intuitīvo improvizāciju.
Festivāls