No pārpilnības raga
«Viņam bija uznācis liels rakstīšanas periods, dziesmas nāca kā no pārpilnības raga. Viena no spilgtākajām, kuras dziedāju kopā ar Noriņu (Bumbieri), ir Mēmā dziesma, kuras īstais nosaukums, starp citu, ir Tava balss. To dziedāšu arī R. Paula jubilejas koncertā Arēnā Rīga 16. janvārī, tieši savā dzimšanas dienā!» priecājas Viktors Lapčenoks. Dziedātājs karjeru sācis ar dziesmu Savāda vasara duetā ar Noru Bumbieri, bet pirmā viņa iedziedātā solodziesma ir Zilā, ko V. Lapčenoks sauc par fantastisku. «Īpaši atmiņā iespiedies atgadījums ar Rudacīti - to, kura sola trīs dēlus. Tā vēl nekur nebija skanējusi, un mēs ar Noru vēl tikai gatavojām jauno programmu, un sagadījās, ka radiniekiem bija jubileja. Mums lūdza kaut ko uzdziedāt, un mēs nodziedājām Rudacīti, ko pats toreiz pavadīju uz ģitāras. Visi bija tādā sajūsmā! Tajā vakarā to dabūjām nodziedāt reizes desmit. Kad dziedājām čigānu dziesmu ciklu, bijām populāri čigānu aprindās: mūs sveicināja gan jauni, gan veci un vienmēr uzrunāja uz tu. Mazs bērniņš, bet skaļi sauca pāri ielai: kā tev iet?» atceras V. Lapčenoks.
Ojārs Grīnbergs atzīst, ka mīļākā dziesma viņam ir Mežrozīte, lai gan tā rakstīta Zigurdam Račiņam: «Šī dziesma 40 gadus gāja cauri manai mākslinieka dzīvei, un man liekas, ka nebija koncerta, kurā es nenodziedātu Mežrozīti, un vēl tagad cilvēki lūdz, lai nodziedu tieši to.» O.Grīnbergam sadarbība ar R. Paulu ļāvusi arī uzstāties ārzemēs: «Kopā bijām Rostokā 1972. gada šlāgerfestivālā, dziedāju Zilos linus, lēkāju kā trusītis pa skatuvi, un visi bija šausmīgākajā priekā. Man bija 2. vieta, es dabūju baigo paku ar naudu un aiznesu uz padomju vēstniecību. Mums atstāja tikai niecīgu komandējuma naudu, pēdējā dienā abi palikām pliki, vairs pat nebija par ko ēst, nemaz nerunājot par dāvanām. Pauls rūca: labāk nebūtu braukuši!»
Toties Žoržs Siksna uzskata, ka viņam nav paveicies, jo dziesmas, kuras pašam visvairāk patika, piemēram, Muļķe sirds, esot slikti iedziedājis, noskrējies blakus darbos, nepaspējis sagatavoties. «Tautā šīs dziesmas iegājās, bet ne tajā labākajā izpildījuma versijā. Ļoti gribētu tagad ierakstīt vēlreiz. Ja būšu bagāts, noalgošu orķestri,» prāto Ž. Siksna. Viņaprāt, Paula dziesma ir koncerta droša veiksme. Tāpēc dziedātājiem Pauls bijis maizes tēvs. Latvijas Radio štata solistiem bijusi norma - mēnesī jāieraksta astoņas dziesmas. «Pauls toreiz bija mākslinieciskais vadītājs un mums sapulcē teica: meklējiet dziesmas! Bet neko prātīgu nevarējām atrast, turklāt bija vasara. Es teicu: Maestro, rakstiet, mēs labprāt dziedāsim! Viņš laikam apvainojās, jo atcirta: re, kā liek man vasarā strādāt,» atceras Ž. Siksna.
Atstāja arī rūgtumu
Mirdza Zīvere dziedājusi daudzas R. Paula dziesmas, kļuvusi par Vissavienības konkursa Ar dziesmu pa dzīvi laureāti, taču pēdējās atmiņas par sadarbību nav patīkamas: «Mani aicināja LTV dziedāt Atdziedi, dvēsele ar kori. Es biju stāvoklī, visi to zināja un redzēja. Tas nekas, ir jāiet, mani pierunāja. Aizkūlos, mani grimēja, un bija izdomāts, ko vilkt mugurā. Iznāca Raimonds, pēkšņi viņš aizgāja prom, un ieraksts nenotika. Es domāju, ka tā nedara,» uzskata dziedātāja un piebilst, «man tas bija ļoti liels aizvainojums. Viņš pa savu dzīvi ir gājis, nerēķinoties ar citiem cilvēkiem.»
Marija Naumova sūta Maestro sveicienu no Parīzes un uzskata, ka saskare ar R. Paulu mainījusi viņas dzīvi: «Māsas Kerijas izrāde tapa sarežģīti, un bija interesanti, kā viņš strādā ekstrēmos apstākļos. Strādājām 21 stundu diennaktī, jo sešas dienas pirms pirmizrādes nomainīja režisoru. Bija vērts redzēt, kā Pauls darīja visu, ko režisors lūdza un uzticējās, jo redzēja, ka režisors var. Viņš nekad sevi neliek augstāk par citiem. Ja esi profesionālis, tad esi! Tā ir liela cilvēka īpašība,» uzskata M. Naumova. Viņai liekas, ka dziesma par rudmataino Žannu (Tāls Parīzes radio), ko viņa dziedājusi tulkojumā franciski, ir visskaistākā Paula melodija.
«Esmu no laimīgajām, kam Pauls ir rakstījis vairākas programmas, domājot par manu balsi, un man visas šīs dziesmas ir mīļas. Kad mēs gatavojām pirmo programmu, pašu pirmo Maestro man parādīja dziesmu Zilais mēness, un mēs cerējām, ka tā patiks klausītājiem, bet vairāk patika Rasa un Šūpoles. No dziesmām, ko pati nedziedu, man ļoti patīk Ērģeles naktī,» stāsta Ance Krauze. Normundam Rutulim mīļas ir trīs - Aizturi elpu, Pie pulksteņa, pie Laimas un O, Lamara. «Nezinu daudz solistu, kam R. Paula atbalsts repertuāra izvēlē nebūtu palīdzējis, un, ja tādi ir, tā ir pašu nevēlēšanās strādāt. Sākumā es sevi neuzskatīju par vieglās mūzikas izpildītāju, bet, iespējams, Maestro juta, kas man piestāv, kam esmu radīts, un kā krusttēvs ievirzīja pareizās sliedēs,» uzskata solists.