Kopš pasaules pirmatskaņojuma 2000. gadā ar Amerikas simfonisko orķestri Hāss šo darbu atskaņojis jau 68 reizes ar 32 orķestriem ASV, Meksikā un Eiropā. 14 reižu viņš to spēlējis Jormas Elo veidotajā baletiestudējumā Double Evil/Divkāršs ļaunums.
Savā unikālajā, vairāk nekā 25 gadus ilgajā karjerā Dž. Hāsam izdevies pierādīt timpānus kā solo instrumentu. Viņš pats gan smej, ka karjera sākusies ar Rokfellera fonda atteikumu atbalstīt viņa pirmo solokoncertu Kārnegīholā 1979. gadā, paskaidrojot, ka atbalsta tikai mūzikas instrumentu izpildītājus. Hāss iecirties un devies uz fonda biroju: «Piedodiet, ir pieļauta liela kļūda! Es arī esmu mūziķis, un timpāns ir mūzikas instruments! Atnāciet un pārliecinieties!» Fonda pārstāvi koncerts tā sajūsminājis, ka viņa uz karstām pēdām izsniegusi čeku koncerta izdevumu apmaksai. Arī ceļš līdz Glāsa Koncertfantāzijai nav bijis rozēm kaisīts, jo desmit gadus nācies cīnīties par finansējumu tās pasūtīšanai. «Neveiksmīgi arī gadījās, ka tajā pašā dienā, kad pirmoreiz iesniedzu projektu, šajā fondā vērsās arī Ņujorkas Metropolitēna opera, lai par ceturtdaļmiljonu dolāru (!) pasūtītu Glāsam operu Ceļinieks/Voyager. Bet es paliku pie sava un nepadevos,» Hāss saka ar platu, gandarītu smaidu.
Pasūtījāt darbu Glāsam, jo viņu jau pazināt?
Nē. Es biju spēlējis viņa mūziku, bet komponistu nebiju sastapis līdz 1988. gadam, kad vēlējos, lai viņš uzraksta solokoncertu man - timpānistam. Pēc tam mums bija daudz sarunu par to, kādam tam vajadzētu būt. Glāss teica, ka nezina, kā rakstīt, bet tieši tas bija vajadzīgs: tātad taps kas svaigs, neparasts! Koncertfantāzija ļoti atšķiras no pārējiem Glāsa darbiem.
Uzrakstītais jūs gandarīja?
Nē! Kad viņš iedeva notis, tā izrādījās tikai skice. Man nācās palīdzēt, kā solistu partijas risināt saistošāk. Koncertfantāzijā ir divas kadences. Pirmo uzrakstīju es, un to nospēlējām pasaules pirmatskaņojumā. Otru uzrakstīja Filips Glāss, un to spēlējam kopš brīža, kad viņš teica, ka kādreiz gribētu dzirdēt arī savu kadenci. Taču viņš man ir atļāvis improvizēt, lai gan savos skaņdarbos nemēdz to pieļaut.
Runājam par koncertu vienam, taču realitātē tas ir diviem solistiem!
Sākumā vēlējos koncertu sev. Tad mana laba draudzene, toreizējā Ņujorkas filharmoniķu direktore Ketrina M. Kehila (tagad - Mann Center for the Performing Arts prezidente) ieteica: ja vēlies šo darbu atskaņot bieži, ar daudziem orķestriem, tev jāiesaista orķestru timpānisti. Tā bija spoža un psiholoģiski gudra doma, jo timpānistiem ir ļoti reta iespēja spēlēt solo. Tad lūdzu Glāsam, lai raksta diviem. Finansējumu piešķīra organizācija Meet the Composer, turklāt tā bija pirmā reize, kad Glāss saņēma ASV valsts grantu.
Kāpēc vajadzīgi 14 timpāni?
Lai varētu nospēlēt melodijas un harmonijas. Jau pašā sākumā Glāsam teicu, ka vēlos melodisku timpānu partiju. Un, re, ir!
Esat pastāvīgā kontaktā?
Mums ir dažādi projekti, ieskaitot viņa kameroperas Ešeru nama krišana ierakstu. Savam sitaminstrumentu ansamblim NYsteel esmu aranžējis un ierakstījis daudzus viņa darbus. Klavieru etīdes pat pārcēlu 37 Trinidadas metāla bungām, kuras spēlē 18 mūziķi.
Kulta komponists neizturas kā zvaigzne?
Nē, jo viņš ir pamatīgi cīnījies, līdz kļuva slavens, - strādājis par santehniķi un par taksometra šoferi - un neaizmirst, no kurienes izsities. Cilvēki pat brīnās: vai tiešām šis klusais, neuzkrītošais cilvēks ir Glāss? Viņš joprojām uzstājas ar savu ansambli un ir tik pārsteidzoši enerģisks, ka šķiet 75 gadus jauns, nevis vecs! Viņam ir veicies, jo mūziķi vēlas spēlēt un publika klausīties viņa mūziku. Viņa melodijas iespiežas atmiņā, tās ir melodiskas, brīnišķīgas, gudras un interesantas. Bet mūzikas elementu atkārtošanos varu salīdzināt ar mātes dziedāto šūpuļdziesmu - dzirdot ik vakaru, tā ir ieaugusi tavā sirdī!
Sadarbojaties arī ar dzīvesbiedri režisori Annu Kepi?
Ņujorkā veidojam mūsdienu teātra izrādes ar aktieriem un mūziķu ansambli, arī Rīgā parādījām amerikāņu dramaturga Sema Šeparda Mēles aktierim un perkusionistam. Tikko pabeidzām īpašu All Star Orchestra/Visu zvaigžņu orķestra projektu, kurā diriģents Džerards Švarcs sapulcēja ASV slavenāko orķestru mūziķus. Strādājām divus gadus un augusta beigās ierakstījām 20 skaņdarbus astoņiem muzikāli izglītojošiem televīzijas šoviem. Tos sāks demonstrēt janvārī, lai ieinteresētu skolniekus par klasisko mūziku. Top arī DVD un interaktīvas programmas, aplikācijas mobilajos telefonos. Filmēja 19 lielās kameras, bet vēl desmit maziņas fokusējās katra uz vienu konkrētu mūziķi. Skolnieki varēs izvēlēties, piemēram, vērot tikai vijolnieku.