Bažas par cilvēktiesībām
Stokholmas sarunas noritēja labvēlīgā gaisotnē, jo gan Krievija, gan ES tiecas uzlabot attiecības, kas vēl īsti nav atguvušās pēc pagājušā gada Gruzijas kara. Krievija paudusi apmierinātību ar Zviedrijas lēmumu pavērt ceļu Nord Stream gāzes cauruļvada būvēšanai Baltijas jūrā. ES prezidējošās valsts Zviedrijas premjers Frēdriks Reinfelts sarunā ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu tomēr nevairījās skart arī sāpīgus jautājumus, paužot bažas par cilvēktiesību stāvokli Krievijā. D.Medvedevs vēlāk žurnālistiem pavēstīja, ka Krievija ir gatava ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, tomēr neļaus ierobežot Krievijas tiesu suverenitāti.
ES un Krievijas līderi pārrunāja arī cīņu pret globālo sasilšanu. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo saņēmis D.Medvedeva solījumu sniegt lielāku ieguldījumu šajā cīņā. Krievija varētu līdz 2020.gadam samazināt kaitīgo gāzu izmešus par 25%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, agrāk solīto 15% vietā.
Krievija uz PTO
D.Medvedevs arī pavēstīja, ka Krievija vēl nav izlēmusi, kā pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO). Krievijas premjers Vladimirs Putins agrāk izteicies, ka Krievija iestāsies PTO tikai kopā ar Baltkrieviju un Kazahstānu. Tomēr tagad Krievija devusi mājienus, ka varētu iestāties arī atsevišķi. «Kurš ceļš būs īsāks, pa to arī iesim,» teica D.Medvedevs. Viņš arī izteica cerību, ka ES un Krievija varētu spert platākus soļus ceļā uz bezvīzu režīma ieviešanu. D.Medvedevs pažēlojās, ka ES līderi viņam nav atklājuši, kas ieņems ES prezidenta amatu, tomēr viņš esot pārliecināts, ka ES un Krievijas attiecības arī turpmāk attīstīsies pozitīvi.