Nesen ar savu skolēnu komandu viņš atgriezies no 8. un 9. klases fizikas konkursa Eksperiments pusfināla. Šī konkursa ideja ir jaunajiem cilvēkiem jau pamatskolā parādīt, cik fizika var būt praktiska un aizraujoša. Tieši vārdu «aizraujoša» visbiežāk lieto skolotājs Kudiņš, stāstot par savu mācību priekšmetu, kuru viņš pasniedz jau 32 gadus.
2015. gadā Aglonas skolotājs saņēma Latvenergo koncerna apbalvojumu par ilggadēju dalību Eksperimentā - viņš savējos pratis aizraut veiksmīgiem startiem konkursā 20 gadu garumā, daudz iemācot jauniešiem ārpus mācību standarta. Pērn skolotājs saņēmis arī Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstu un ir apbalvots kā Aglonas novada gada cilvēks, savukārt šogad saņēma Ministru kabineta diplomu par sasniegumiem darbā ar talantīgiem skolēniem. Pats Edgars Kudiņš uzskata, ka panākumu pamatā ir pedagoga spēja izzināt savu audzēkņu prasmes un intereses. Protams, tas ir arī skolēna un skolotāja papildu darbs. Starp citu, vēl pirms gadiem četriem, lai viņa skolēni nokļūtu Eksperimenta pusfinālā, ārpus mācību stundām mēneša laikā viņiem bija jāatrisina aptuveni 300 nebūt ne vieglu uzdevumu! Šogad divu mēnešu laikā bija jātiek galā aptuveni ar 50 uzdevumiem un eksperimentiem.
Bez intereses nav virzības
Fizika esot pateicīgāks mācību priekšmets, salīdzinot, piemēram, ar matemātiku vai vēsturi. «Tie tādi sausāki, garlaicīgāki priekšmeti, bet fizika ir ļoti interesanta, aizraujoša, jo fizika ir mums visapkārt - paskatieties pa logu! Pie mums, lauku skolā, aiz loga pūš vējš, lokās koki, ezerā ūdens viļņojas. Sākot katru jaunu tematu šai mācību priekšmetā, skolēnus tā arī aicinu - vispirms paskatīties visapkārt -, un, kad skolēns sevi identificē kā vides sastāvdaļu, tad arī fizika kļūst par skolēna sastāvdaļu, viņam kļūst interesanti. Ja ir interese, ir arī rezultāts,» novērojis skolotājs Kudiņš.
Viņš atceras, kā sācis ar skolēniem piedalīties Eksperimentā, tolaik strādājis Sīļukalna pamatskolā: «Pirmajos gados paši nezinājām, kas mūs sagaida - kad Latvenergo sāka konkursu rīkot, tam vēl nebija izteikta formāta. Laika gaitā konkurss ir pārvērties no jautājumu-atbilžu formas uz praktisko elementu lietošanas formu. Tagad, pēdējos četrus gadus, kad konkursā sāka aktīvi piedalīties Fizmix, parādās arvien vairāk praktisko eksperimentu. Šajā pusfinālā teorētiskie jautājumi bija tikai pirmajā daļā, visi pārējie - eksperimenti, eksperimenti, eksperimenti. Skolēnam ir jāparāda ne tikai zināšanas, bet arī darbošanās spējas, ir jāspēj izdarīt secinājumus.» E. Kudiņš atzīst - viņam kā pedagogam eksperimenti nesaistās tikai ar konkursu, tie ir mācību metode. Savukārt skolēniem konkursā ir iespējas salīdzināt savas prasmes ar citu vienaudžu prasmēm ne tikai reģiona, bet visas valsts mērogā. «Tas rada interesi uzzināt, iemācīties, apgūt papildu zināšanas par kādu tematu - paplašināt savu zināšanu loku,» saka skolotājs un kā piemēru min savu audzēkni Danielu Krimanu, kurš pērn, būdams Aglonas vidusskolas 12. klases audzēknis, izcīnīja bronzas godalgu 46. Starptautiskajā fizikas olimpiādē, kas norisinājās Indijā, Mumbajā (tajā par godalgām cīnījās 382 skolēni no 82 valstīm - red.).
«Ar Danielu tā arī gājām šo ceļu - sākām ar Eksperimentu, pēc tam Daniels startēja olimpiādēs un tad jau pasaules olimpiādē. Tagad viņš ir Latvijas Universitātes students, bet, ja pašā sākumā nebūtu intereses, uz augšu virzīties nevarētu,» gandarīts par veiksmīgi ieliktajiem pamatiem ir E. Kudiņš un piebilst, ka šis bijis īpašs gadījums: «Es izpratu mērķus, ko Daniels vēlas sasniegt. Starp mums izveidojās savstarpēja sapratne un laba sadarbība. Lai gūtu sasniegumus, viss sākas ar to.»
Mainījies domāšanas veids
Aglonas vidusskolas fizikas skolotāja mērķis ir radīt interesi par šo mācību priekšmetu skolēniem jau 8. klasē. E. Kudiņš atklāj savu praksi: «Tad laika gaitā skolēnus vēroju - vai interese nostiprinās vai samazinās. Skolotājam tam jāseko. Ne visi temati fizikā ir vienlīdz interesanti. Piemēram, Jānim šodien kaut kas fizikā nesanāk. Ja es kā skolotājs šo brīdi nepamanīšu, nākamreiz viņam nesanāks vēl vairāk, un pēc tam viņš teiks, ka fizika neinteresē vispār. Tāpēc ļoti svarīgi, lai mācību procesā nemainās konkrētā priekšmeta skolotājs, jo jaunam pedagogam ir nepieciešams izpētes laiks. Uzskatu, bez klases un skolēnu izpētes labus panākumus zināšanu apguvē gūt nevar. Ir jāredz šī dinamika - kuram zūd interese, kuram pastiprinās. Ja skolotājs to neredz, tikai atnāk, nostāsta savu priekšmetu un aiziet, nekas labs nevar sanākt.»
Skolotājs ir tas, kurš redz skolēnu, kurš ir viņa draugs un kurš sadarbojas. Tā ir gluži vai ģimeniska ieinteresētība zināšanu progresā, un, kā uzskata skolotājs Kudiņš, ar pedagogu atalgojuma līmeni tam nav sakara: «Galvenais - noturēt to zaru, kurš sliecas pazaudēt interesi, un atliekt to vajadzīgajā virzienā. Mūsdienās skolēniem gribas visu ātri un uzreiz, bet tā tas nenotiek, turklāt grūtības pakāpe fizikā ar katru gadu palielinās.»
Taujāts, kā mainījušies skolēni viņa karjeras laikā, E. Kudiņš spēj saskatīt gan labās, gan pretrunīgās iezīmes mūsdienu jauno cilvēku sabiedrībā: «Tehnoloģiju ietekmē ir mainījies skolēnu domāšanas veids. Ne vienmēr par labu eksakto zinātņu apguvei. Lielākai daļai skolēnu ir empīriska domāšana, līdzīgi, kā spēlējot datorspēles, viņi neiedziļinās būtībā, bet gan mēģina uzminēt. To varēja redzēt arī Eksperimenta konkursā, kad skolēni necentās iedziļināties fizikālajos procesos. Taču mūsdienu jaunieši nav ne labāki, ne sliktāki par iepriekšējām paaudzēm, viņi ir citādāki. Viņi ir ātrāki, dinamiskāki, bet ar analīzi ir grūtāk.»
Ar tāfeli mācīt vairs nevar
Fizikas apguve bez digitālo tehnoloģiju izmantošanas mūsdienās nav iespējama, uzskata skolotājs Kudiņš. «Ir mainījies ne tikai skolēns, mainījušies arī mācību līdzekļi. Atceros, savulaik, kad sāku strādāt, - izvilku tabulu, rādīju... Tagad tas viss ir digitalizēts. Tikai ar tāfeli šodien vairs nevar mācīt neko, it īpaši fiziku. Uzskatu, ka mūsdienu tehnoloģijas ir jāizmanto vēl vairāk - ne tikai datori. Ir nepieciešami mērinstrumenti, ierīces demonstrējumiem. Pakāpeniski tās ienāk mācību palīglīdzekļu klāstā, bet tehnoloģijas attīstās daudz straujāk, nekā skolu materiālā bāze spēj nodrošināt,» norāda Aglonas skolotājs un spriež, ka tā nav tikai lauku skolu problēma. Tomēr nenoliedzami - lauku skolu budžeti ir mazāki.
Skolotāja Kudiņa kabinetā modernākās ierīces ir digitālā tāfele, datori, digitālie mērinstrumenti ar datorprogrammām. Skolas kabinets ir aprīkots ar modernām iekārtām eksperimentu veikšanai, taču - kas vakar bija pats jaunākais, šodien jau ir novecojis. «Tagad temperatūru vairs nemēra kā vecos laikos ar stikla termometru, mūsdienās izmanto digitālu termometru, kurš atgādina metāla stienīti. Arī ampērmetri un voltmetri tiek digitalizēti. Skolēniem ir jāprot tos lietot, jo rīt, parīt viņi aizies studēt uz augstskolu un attīstītā augstskolā temperatūru ar stikla termometru vairs nemēra. Izmantojot modernās tehnoloģijas, kaut kāda procesa rezultātu iespējams iegūt pāris minūšu laikā.»
Tieši fizikā arī pašam skolotājam ir jābūt spējīgam sekot mūsdienu iespējām. «Tagad vairs ne, bet pirms gadiem sešiem septiņiem manas paaudzes fiziķi vēl labi nepārzināja digitālās mērierīces un speciālās mācību programmas, ko apskatījām un analizējām, kad dalījāmies pieredzē ar kolēģiem metodiskajās sanāksmēs. Daudziem skolotājiem tas bija izaicinājums. Bet tas ir tāpat kā ar jaunu mobilo telefonu - tas jāapgūst. Kāpēc vecāka gadagājuma cilvēkiem ar to ir problēmas? Tāpēc, ka viņi neiziet šo apgūšanas stadiju - tiklīdz ierīci esi apguvis, to uzreiz vari lietot. Tam ir vajadzīgs laiks, pacietība,» norāda E. Kudiņš. Turklāt tehnoloģijas arī padziļina izpratni par fizikālajiem procesiem. «Šodien skolēniem vairs nav jāskaidro, kas ir elektromagnētiskie viļņi. Ļoti daudz tematu ienāk tiešā veidā, ar šīm tehnoloģijām,» paskaidro skolotājs.
Viņš neslēpj, ka savu kolēģu - fizikas skolotāju - aprindās, it īpaši laukos, neredz jaunus, perspektīvus pedagogus. «Nav! Nav arī paaudžu nomaiņas,» uzskata E. Kudiņš un atceras gadījumu, ka kādā Latgales skolā ilgāku laiku meklēts fizikas skolotājs un atrasts - krietnos gados, tomēr vajadzēja ņemt jaunu, spēcīgu, enerģisku pedagogu.
Noder jebkurā profesijā
Fizikas zināšanas ir pateicīga intelektuālā bāze tālāku dzīves mērķu sasniegšanai. «To uzreiz varu pateikt - ja cilvēks ir fiziķis, viņš var startēt arī citās nozarēs. Fizika ir loģikas zinātne, apgūstama pa soļiem, un jebkurā profesijā šie soļi ir vajadzīgi. Citiem vārdiem to sauc par loģisko domāšanu. Neviens nevar būt fiziķis, ja nepiemīt loģiskā domāšana. Tāpēc arī uzsvars tiek likts uz eksperimentālo bāzi - jo eksperimentos tā ir nepieciešama. Nevar izdarīt secinājumu, ja nav izprasts process. Loģisko domāšanu var attīstīt. Šī spēja piemīt katram, tikai jautājums - kādā pakāpē un vai cilvēks spēj izdomāt vairākus gājienus uz priekšu, modelēt dažādas situācijas gluži kā šahā,» uzsver Aglonas skolotājs.
Nupat aprīlī notikuši pirmie 12. klases piloteksāmeni fizikā. Aglonas vidusskola gan nav starp tām, kuru skolēni gatavojās šim pārbaudījumam. «Mūsējie nav pieteikušies. Skolēni grib iet vieglāko ceļu. Tas ir dabas likums, jo cilvēks pēc būtības jau ir slinks - tāpēc attīstās tehnoloģijas. Bet, ja būtu pieteikušies, būtu papildu stimuls mācībām, tas disciplinē,» atzīst E. Kudiņš.
Skolotājs ir pārliecināts, ka dabaszinībās būtu jākārto obligātais centralizētais eksāmens. «Mums Latvijā ir nākotne tikai tad, ja būs spēcīgi dabaszinību kursi. Kā jau teicu: fizika ne tikai organizē zināšanas, fizika organizē arī kā cilvēku - domāšanu, pasaules uztveri. Ne velti daudzi mūsu valsts bijušie vadītāji ir fiziķi. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan ir biologs, pēc loģikas vajadzētu būt fiziķim, bet bioloģija jau arī ir dabaszinātne, un tur darbojas tie paši likumi,» smej skolotājs Kudiņš, tad nopietni piebilst: «Loģika ir vajadzīga visur. Jebkurš fiziķis būs labs vadītājs, jo viņš spēj analizēt, izdomāt un paredzēt rezultātu. Tas ir ļoti svarīgi jebkurā jomā, pat attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem.»