Francijas finanšu ministrs Mišels Sapēns šonedēļ izteicās, ka ES lēmums jau trešo reizi pagarināt termiņu, līdz kuram Francijai jāsamazina budžeta deficīts zem 3% no iekšzemes kopprodukta, varētu palīdzēt savaldīt ekstrēmo politisko spēku popularitātes straujo pieaugumu valstī. «Eiropas uzdevums ir palīdzēt mums, nevis sodīt mūs. Vienmēr, kad cilvēki sāk runāt par sodīšanu, viņi tā nepalīdz demokrātijai, viņi palīdz ekstrēmajiem spēkiem,» teica ministrs, ar to acīmredzami domājot Francijas galēji labējo Nacionālo fronti, kura atrodas aptauju galvgalā pirms nākamā mēneša pašvaldību vēlēšanām.
Bijušais ES ekonomikas komisārs Oli Rēns pagājušajā nedēļā paziņoja, ka komisijai vajadzēja saņemt drosmi un veselo saprātu, lai paziņotu Francijai, ka tā nav veikusi pietiekami daudz ekonomikas reformu, lai saņemtu šādu pretimnākšanu. Savukārt Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Benuā Kurē intervijā Financial Times teicis, ka eirozonas centrālā banka ir satraukta, ka budžeta veidošanas noteikumi dalībvalstīm, kas pieņemti, lai novērstu finanšu krīzes atkārtošanos, atkal netiek ievēroti: «Ir ļoti svarīgi Eiropai izvairīties no situācijas vai pat tikai pieņēmumiem, ka pret lielām valstīm izturas daudz saudzīgāk, pretimnākošāk nekā pret mazajām. Tas ir pretēji Eiropas garam.»
Īrijas un Spānijas valdību pārstāvji šonedēļ jau likuši noprast, ka centīsies panākt līdzīgu pretimnākšanu un elastīgu attieksmi. Francijai līdz aprīļa vidum ir jāpublisko nacionālo reformu programma. Līdz 10. jūnijam valstij ar konkrētu rīcību jāpierāda deficīta mazināšana.