Nedāvinās, bet aizdos
G8 valstu vadītāji gada sākumā piedzīvoto autoritāro režīmu krišanu Tunisijā un Ēģiptē salīdzināja ar Berlīnes mūra krišanu 1989. gadā un paziņoja, ka to pienākums ir atbalstīt politiskas un ekonomiskas reformas tā saucamo arābu pavasari piedzīvojošajos Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu reģionos. «Tur notiekošās pārmaiņas ir vēsturiskas, un tām ir potenciāls atvērt durvis tāda paša veida pārmaiņām, kādas notika Centrāleiropā un Austrumeiropā pēc Berlīnes mūra krišanas,» teikts G8 paziņojumā, kas tika izplatīts, noslēdzoties grupas ikgadējam samitam, kas šoreiz notika Francijas kūrortā Dovilā.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī informēja, ka Tunisija un Ēģipte no Pasaules Bankas un citiem aizdevējiem saņems kredītu 20 miljardu dolāru (10 miljardi latu) apmērā. Vēlāk vēl 10 miljardus dolāru (5 miljardi latu) aizdošot ar naftu bagātās Persijas līča valstis, bet vēl papildu 10 miljardu izsniegs citas valstis, raksta Reuters.
Gandarīts par lielvalstu izrādīto atsaucību bija Tunisijas finanšu ministrs Džaluls Ajeds. «Mēs esam ļoti apmierināti ar stingrajiem, skaidrajiem un rūpīgajiem G8 valstu un finanšu institūciju paziņojumiem,» viņš sacīja. «Ir skaidrs, ka visi grib mums palīdzēt.»
ASV paziņojušas, ka nauda abām valstīm netiks izsniegta par «skaistām acīm», bet tikai tādā gadījumā, ja tiks veiktas nepieciešamās reformas, kuru mērķim ir jābūt sabiedrības demokratizācijai un labklājības vairošanai.
Uzbrukumus nepārtrauks
Pasaules līderi pirmo reizi kopīgi paziņoja, ka Lībijas vadītājam M. Kadāfi ir jāaiziet. «Ir skaidrs, ka M. Kadāfi un viņa režīms turpinās pastrādāt šausminošus noziegumus pret Lībijas tautu. M. Kadāfi ir zaudējis jebkādu likumīgo varu. Viņam ir jāatkāpjas,» teikts paziņojumā.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš pēdējos mēnešos nenoguris atkārtoja, ka starptautisko spēku veiktie uzlidojumi Lībijā ir pretrunā ar NATO mandātu, sacīja, ka Maskava varētu uzņemties vidutāja lomu sarunās, kurās tiktu panākta M. Kadāfi atkāpšanās un aizbraukšana no dzimtenes.
Tomēr N. Sarkozī, Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons un ASV prezidents Baraks Obama noraidīja iespēju runāt ar M. Kadāfi un uzstāja, ka NATO vadītā militārā operācija, kas paredz civiliedzīvotāju aizsardzību, ir jāturpina līdz brīdim, kad M. Kadāfi paziņos par atkāpšanos.