«Simbola tapšanas 25 gadi ir reizē arī mūsu valsts otrās neatkarības kultūras procesu vēsture, stāsts par mums pašiem, taču ar nepārtrauktu Birkerta klātbūtnes faktoru.»
Analogā fotogrāfija
Izdevumu par Gaismas pili Jānis Dripe radījis ciešā sadarbībā ar Latvijas pazīstamāko arhitektūras fotogrāfu Indriķi Stūrmani. «Aiz veiksmīgiem fotouzņēmumiem slēpjas gadu desmitu darbs,» savulaik teicis fotogrāfs, kurš ļauj Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku ieraudzīt no cita skatpunkta. «Šī grāmata ir kā piemineklis viņa iepriekšējai darbībai,» uzskata Jānis Dripe un atklāj, ka Indriķis Stūrmanis vēl aizvien dod priekšroku fotografēšanai uz fotofilmas, izmantojot Linhof tehniku. Izdevuma dizaina autors ir mākslinieks Juris Petraškevičs.
Īsi pirms grāmatas Latvijas Nacionālā bibliotēka. Arhitekts Gunārs Birkerts nodrukāšanas vācu izdevniecība Axel Menges savā pazīstamajā sērijā Opus par nozīmīgām pasaules būvēm laidusi klajā abu autoru Jāņa Dripes un Indriķa Stūrmaņa kopdarbu Gunnar Birkerts. National Library of Latvia. Riga angļu valodā. «Tas ir Gunāra Birkerta nopelns,» par Gaismas pils iekļūšanu šajā 78 ievērojamu objektu sarakstā saka Jānis Dripe. Šī izdevniecība ilglaicīgi sekojusi līdzi latviešu izcelsmes arhitektam - 2009. gadā tā publicējusi viņam veltītu monogrāfiju Gunnar Birkerts: Metaphoric Modernist.
Vēstures skices
«Es uz Nacionālās bibliotēkas ēku skatos ļoti subjektīvi, jo visu laiku ir būts kopā ar šo projektu,» atzīst Jānis Dripe. Sākot ar Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāja Gunāra Asara zvanu savam kolēģim un vārdabrālim 1988. gada Ziemassvētkos un beidzot ar šodienu. «Es biju klāt, kad Gunārs Birkerts atbrauca uz Latviju un Raimonda Paula vadītajā Kultūras ministrijā atritināja rulli ar topošās ēkas skici,» atceras arhitekts. Neierastā forma sagādājusi pārsteigumu un pozitīvas emocijas vienlaikus. «Metaforas, atsauce uz Raini, Latvijas ainavu, folkloru - tas mūsu valsts cilvēkiem bija kas jauns.»
Pagājušajā vasarā Jānis Dripe vienu nedēļu viesojies Gunāra Birkerta studijā Bostonas piepilsētā (ASV). «Pie sienas ir paša meistara kolāža ar dažādiem Nacionālās bibliotēkas attīstības periodiem,» stāsta arhitekts, kurš no rīta līdz vakaram pavadījis sarunās ar savu kolēģi un pārskatījis viņa radītās skices, kuras kopsalikumā ar fotogrāfijām ir iekļautas Jāņa Dripes grāmatā un tiks nodotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas īpašumā. «Galda kāja ar eleganto nošļaupumu,» lapaspusi pēc lapaspuses pāršķir arhitekts, kurš vēlējies parādīt, ka meistara roka ir bijusi klāt līdz pat vissīkākajai detaļai.
Gaismas kungs
Par Nacionālās bibliotēkas sirdi Jānis Dripe uzskata ātriju ar dekoratīvo iespieddarbu plauktu sešu stāvu augstumā. «Grāmata bibliotēkas interjerā parādās kā vizuāls partneris,» akcentē arhitekts, kurš savā grāmatā pievērš uzmanību Latvijas bērza un Kanādas kļavas saskanīgajai saspēlei, atsevišķu mēbeļu dizaina un ekspresīvās ēkas arhitektūras valodas tiešajai saiknei un, protams, gaismai, kuras izmantojums ir īpaša Gunāra Birkerta daiļrades sastāvdaļa. Ne velti literāts Māris Čaklais darbam par slaveno tautieti izvēlējies nosaukumu Gaismas kungs jeb Sāga par Gunāru Birkertu (Pētergailis, 2002).
Jāni Dripi Nacionālās bibliotēkas interjerā saista skandināviskā noskaņa, kura īpaši spilgti ieskanas Ziedoņa zālē. «Humānā materiāla sajūta,» raksturo arhitekts, kurš pats piecus gadus ir dzīvojis Zviedrijā. Viņš stāsta, ka jau studiju laikā Štutgartes Tehniskajā augstskolā (Vācijā) Gunāra Birkerta skats ir bijis vērsts uz ziemeļu pusi, kuras arhitektūra atbalsojas Gaismas pils sienās. Viņš ir iedvesmojies no tādiem ievērojamiem kolēģiem kā Gunnars Asplunds, Svens Markēliuss, Alvars Ālto un Ēro Sārinens, pie kura devies uzreiz pēc mācību beigām ar profesora Rolfa Gutbroda ieteikuma vēstuli kabatā.
Atsperīgais tramplīns
Šo grāmatu izdevusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, kura izveidota 1998. gadā, lai veicinātu bibliotēkas celtniecību un pārstāvētu sabiedrības intereses. «Toreiz Jaunajā Rīgas teātrī sanāca vairāk nekā 200 cilvēku,» rakstīts interneta vietnē www.gaisma.lv. Šo gadu laikā sabiedriskās organizācijas paspārnē ir realizēti vairāki projekti - izstāde Latvijas mazās gaismas pilis, izglītojošā datorspēle Uzcel Gaismas pili! u. c. Ar Atbalsta biedrības palīdzību Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zāle tikusi pie slavenā klavieru izgatavotāja Steinway & Sons koncertflīģeļa.
Arhitekts Jānis Dripe vērš uzmanību uz to, ka grāmatas izdošanu, tāpat kā bibliotēkas jaunās ēkas celtniecību, ir atbalstījusi Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UNESCO. «Caur šīm lietām mēs sarunājamies ar pasaules sabiedrību un pozicionējam sevi kā kultūras tautu, tas nav mazsvarīgi mazai nācijai,» bilst arhitekts, kurš cer, ka Gaismas pils varētu kļūt par labu tramplīnu arī turpmākajai atgādināšanai par Latviju, un atklāj, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības plānos ir vēl vairāku projektu realizēšana.
Neievainojamā bibliotēka
Savus projektus Atbalsta biedrība īstenojusi, pateicoties daudzajiem ziedotājiem. No tiem lielākā daļa ir trimdas latvieši, kuri, pirmkārt, ļoti ciena un novērtē arhitektu Gunāru Birkertu kā personību, turpretim Latvijā cilvēki pret lieliem talantiem izturas bez īpašas pietātes. «Mēs viņus pakļaujam diezgan nežēlīgai kritikai, kura bieži vien ir neargumentēta,» uzsver Jānis Dripe. Otrkārt, Nacionālās bibliotēkas jauno ēku viņi uztver kā valstisku simbolu, jo ideja par rainiskā Stikla kalna celtniecību sakritusi ar Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsmām un tajā ir ietverti mūsu nācijai svarīgi vēstījumi.
«Tieši šī iemesla dēļ bija svarīgi pazemot šo ēku publiskajā telpā,» uzskata arhitekts, atsaucoties uz Rīgas mēra Nila Ušakova 2011. gadā izteikto Nacionālās bibliotēkas salīdzinājumu ar lielveikalu Maxima. Atbildot uz kritiku, kas ik pa laikam parādās Latvijas medijos, Jānis Dripe citē Liepājas koncertzāles Lielais dzintars autoru austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, kurš saka: neatkarīgi no tā, vai man personīgi patīk vai nepatīk šī ēka, tā ir ģeniāla (un līdz ar to neievainojama), jo Gaismas pilij ir ļoti individuāls raksturs, kas arhitektūrā ir reta parādība.