Operete Sikspārnis vēsta par greznu un reibinošu pasauli, kurā valda spožums un jautrība, flirts, intrigas un pārpratumi. Grāfa Orlovska rīkotajā ballē turīgais Gabriels fon Eizenšteins aizraujas ar apburošu svešinieci, pat nenojaušot, ka maska slēpj paša sievu Rozalindi. Bet sievas neveiksmīgais pielūdzējs dziedonis Alfrēds tikmēr nokļūst cietumā Eizenšteina vietā. Karla Hafnera un Riharda Ženē librets izmantots Pētera Pētersona dramatizējumā, jauniestudējuma režisora Edmunda Freiberga redakcijā. Tiks dziedāts vācu valodā un runāts latviski. Jauniestudējumu veido tā muzikālais vadītājs Jānis Liepiņš, diriģents Normunds Vaicis, režiscenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfs Alberts Kivlenieks. Rozalindes lomā iejūtas arī Sonora Vaice, Adeles ir pat veselas trīs - Inga Šļubovska-Kancēviča, Marlēna Keine un Jolanta Strikaite-Lapiņa, Alfrēda lomu gatavo Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs un Juris Vizbulis, Eizenšteins - Jānis Apeinis, Juris Jope vai Nauris Puntulis.
Svarīgākais ir gūt prieku
Margarita Vilsone ir dzimusi Liepājā aktiera Mārtiņa Vilsona un zobārstes Daigas Veites ģimenē. Par dziedātāju izskolojusies Vācijā - Brēmenē un Nirnbergā, kur tagad ir Nirnbergas valsts teātra operas studijas soliste. Pirms tam dzimtenē viņa beigusi tikai bērnu mūzikas skolu un dziedāšanu mācījusies tikai privāti. «Jau pēc pirmās dziedāšanas stundas 15 gadu vecumā man bija pilnīgi skaidrs, ka gribu to darīt visu dzīvi. Mācoties skolā ar vācu valodas novirzienu, 10 gadu vecumā ekskursijā Berlīnē stāvot pie strūklakas pateicu: kad izaugšu, es šeit, Vācijā, dzīvošu! Vidusskolas gados aizbraukusi uz Brēmeni, kā visi tūristi noglaudīju Brēmenes muzikantu statujas ēzelīša purniņu, vēlēdamās: es šajā pilsētā gribu studēt! Un tā arī notika. Kā sevī iekšēji esmu izdomājusi, tā vienmēr viss ir bijis.»
Jau studējot, dziedātāja saņēmusi godalgu Accademia Belcanto konkursā un 2015. gadā iekļuvusi Rikardo Dzandonai konkursa finālā Itālijā. Pirmo skatuves pieredzi dziedātāja ieguvusi, atveidojot Pirmo dāmu V. A. Mocarta operā Burvju flauta, Didonu H. Pērsela operā Didona un Enejs, Jūliju de Vērti vācu komponista Eduarda Kūnekes operetē Brālēns no nekurienes un Donnu Elvīru Mocarta operā Dons Žuans. Debiju Rozalindes lomā operetē Sikspārnis Margarita Vilsone piedzīvoja šā gada vasarā Šveicē. Tagad viņa šo varoni atveido arī Nirnbergas valsts teātrī. «No jūnija visu laiku dziedu tikai Sikspārni. Bija stress, novembrī aizbraucot atpakaļ nodziedāt divas izrādes Nirnbergā. Domāju, ak Dievs, kaut tikai es nesāktu uz skatuves runāt latviski!» dziedātāja piebilst, ka Vācijā Sikspārnis ir publikai viszināmākā un vismīļākā operete. Izrādās, tieši operetē (Brālēns no nekurienes) jaunajai dziedātājai bijis pats pirmais lielais skatuves darbs. Uzreiz galvenajā lomā. Un arī nākamais būs operetē - Lizas loma Franča Lehāra Smaidu zemē Klāgenfurtes teātrī Austrijā.
Kā ir, kad iekšā virmo
«Es vienmēr cenšos lomu izprast caur komponistu, jo mūzikā ir uzrakstītas visas tēla īpašības, tās tikai ir jāsaklausa.» Režisors Dominiks Vilgenbuss, kura vadībā Vilsone iekļāvās Dona Žuana iestudējumā, ieteicis lasīt oriģināllibretu un piekodinājis, ka «vissvarīgākais operetē ir gūt prieku uz skatuves. Un Sikspārnī tas ir vissvarīgākais komponents. Ja tev un kolēģiem nav prieka un aizrautības vienam ar otru kopā, tad prieks nepielips arī publikai». Visi trīs Sikspārņa iestudējumi dziedātājas pieredzē esot ļoti atšķirīgi: «Nirnbergā diezgan tradicionāls, statisks. Šveicē - jauneklīgs, ļoti seksuāli orientēts uz izklaidi un ballēšanos, pat ar narkotiku šņaukšanu, tomēr virsroku ņēma mutuļojošā enerģija. Arī Rīgā top mūsdienīgs iestudējums, bet pilnīgi citāds.» Jautāta, kā izprot Rozalindi, dziedātāja saka: «Ļoti jutekliska persona, kurai iekšā ir daudz emociju un gribēšanas tās izrādīt, bet viņa ir ieslīgusi laulības rutīnā un aizmirsusi, kā ir, kad viss iekšā deg un virmo. Kad tuvumā atkal uzrodas Alfrēds, viņas pirmā mīlestība, viņa atmostas, atdzimst, un slavenais čardašs ir tam kulminācija.»
Margaritas Vilsones dzīve arī turpmāk ritēs Vācijā, jo «plašums, lielās pilsētas un kalnainie dabas skati - tas ir mans. Esmu uzaugusi līdzenumā pie jūras, tomēr mana stihija ir kalni. Uzreiz varu labāk elpot». Latvijā viņa priecājas par dzimtajā Liepājā uzcelto brīnišķīgo koncertzāli un 2016. gada 23. janvārī dziedās Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā Rīgā Lielajā ģildē.