Sociālajos tīklos ik pa laikam klejo retoriski jautājumi par mūsdienu dzīvesveidu un cilvēki joko, vai par 10 000 eiro balvu kāds būtu ar mieru dzīvot nekurienē bez interneta un telefona sakariem. Mierīgi!
Bez steigas un interneta
Ja gribas patiešām izvēdināt galvu, labākais ir atrast pēc iespējas attālāku vietu pie dabas, kur neņudz apkārt citi atpūtnieki, kaimiņi un apdzīvotas vietas tālu, un - jā, par laimi, ir Latvijā vēl tādi burvīgi nostūrīši, kuros ir problēmas ar telefona uztveres zonu un internetu! Izbrauc laiviņā un makšķerē, dari vienkāršas, jaukas lietas - zupu vāri uz ugunskura, kurini krāsniņu, dzer kafiju uz saulainas terases. Un nekur nesteidzies…
Zinātāji gan saka, ka septembra mēnesis ir bijis ļoti aktīvs makšķernieku vidū. Lielauces ezera uzraugs norāda: «Ik gadu ezeru apmeklē vairāk nekā 2500 makšķernieku. Tas iecienīts, pateicoties brangajiem līdaku un asaru lomiem, kā arī ezerā peldošajām mājiņām, kurās iespējams pārnakšņot. Turklāt tagad ezeru iemīļojuši neskaitāmi desmiti balto gulbju, kas priecē sabraukušo dabas draugu acis.»
Jāatjauno resursi
Lai uzturētu bagātīgus zivju resursus LVM apsaimniekotajos ezeros, saskaņā ar ezeru ilgtermiņa apsaimniekošanas plānu ik gadu tiek ielaists noteikts skaits zivju mazuļu. «Pārsvarā tās ir līdakas, ar kurām tiek papildinātas mūsu ūdenstilpnes: pavasarī - līdaku kāpuri, rudenī - līdaku mazuļi, jo spiningotājiem par tām ir lielākā interese,» norāda LVM Rekreācija un medības direktors Egils Ozols.
22. septembra pēcpusdienā, piedaloties LVM Lielauces ezera uzraugam, Valsts vides dienesta inspektoram, Pārtikas veterinārā dienesta inspektoriem, Ances novada pašvaldības pārstāvjiem un SIA Rūjas zivju audzētava pārstāvim, ezerā tika ielaisti 1600 līdaku mazuļi, kuru vidējais svars sasniedza 100 gramu. Šis ir Lauku atbalsta dienesta ikgadējs pašvaldību projekts zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem, ko administrē Auces novada pašvaldība.
372 hektāru lielais LVM Lielauces ezers atrodas purva vidū un var lepoties ar brangiem līdaku un asaru lomiem. Asaru populācija ezerā pietiekamā apjomā atjaunojas dabīgā ceļā, tāpēc mazuļu laišana nav nepieciešama. Turklāt ezers ir interesants arī makšķerniekiem, kuri kāro līņus. Lai nokļūtu līdz ezeram, nākas mērot 200 metru laipu ceļa cauri niedrājiem.
Nomēri un atlaid
«Ieguvēji no zivju resursu atjaunošanas ezeros galvenokārt ir tieši makšķernieki, kuri izmanto aktīvās atpūtas iespējas LVM apsaimniekotajos ezeros. Arī Tērvetes ūdenskrātuvē šoruden plānots atjaunot karpu resursus,» stāsta Egils Ozols.
LVM valdījumā ir gandrīz 760 dažādu ūdenstilpņu, tostarp apsaimniekoti tiek četri ezeri, kuros šogad notiek Latvijā vēl nebijis konkurss plēsīgo zivju spiningotājiem Atlaid mammu!, kas aicina makšķerniekus būt atbildīgiem par arvien pieaugošiem zivju resursiem dabīgā veidā un lielās zivis noķert, nomērīt lomu speciālajā zivju silē, kas pieejama laivu bāzē, un saudzīgi atlaist topošo zivju mammu, lai Latvijas ezeros būtu arī biežāk sastopamas trofejas cienīgas zivis. Jo vairāk šādas «mammas» atlaidīs, jo mazāk mazuļu būs jālaiž ezerā.