Šovasar Fortalēzā pieņemtie lēmumi pasludināti par būtisku soli ceļā uz aizvien jaunām sadarbības virsotnēm un uzskatāmu piemēru tam, ka šīs virsotnes iespējams sasniegt. Cieša politiskā alianse pārskatāmā nākotnē gan netiek solīta, taču šajās valstīs tikai retais šaubās par aizvien vērienīgāku ekonomisko sadarbību, turklāt atsakoties no norēķiniem ASV dolāros un pārejot uz nacionālajām valūtām. Tiek prognozēta arī jaunu valstu pievienošanās grupai vismaz uz kādiem īpašiem nosacījumiem. Reālas pretendentes uz iekļaušanos BRICS orbītā ir Argentīna un vairākas tā dēvētās bolivāriskās Latīņamerikas valstis, tāpat interesi par ciešāku sadarbību izrāda Indonēzija un pat Turcija un tiek apspriestas sadarbības iespējas ar Irānu.
Arī vairāki autoritatīvi izdevumi, piemēram, Financial Times, atzīst, ka tik plašas aktivitātes, pat ja tās šobrīd neapdraud rietumu vadošo lomu starptautiskajā finanšu sistēmā, liecina - sistēmu ir nepieciešams reformēt, jo pretējā gadījumā nākotnē var izveidoties situācija, kad BRICS finanšu institūti, par kuriem ir maz ticams, ka līdzekļu piešķiršana tiks saistīta ar prasībām nodrošināt demokrātiju un brīvo tirgu, daudzu attīstības valstu acīs kļūst pievilcīgāki nekā rietumu institūti.
Atklāts paliek jautājums, vai rietumi ir gatavi spert šādu soli brīdī, kad vēršas plašumā politiskā konfrontācija ar Krieviju, bet BRICS līderi vairāk vai mazāk atklāti ir nostājušies Maskavas pusē.