Maksa, ko par tiešo rēķinu apstrādi pieprasa pakalpojumu sniedzēji, katras mājsaimniecības budžetā var izgrauzt vismaz 10 eiro robu mēnesī, un iespēja, ka kaimiņu parādu dēļ var atslēgt ūdenspiegādi vai siltumu, var būt pat lielāka.
Vairāk nekā rēķinā
SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) iedzīvotājiem izsūtījis anketas, kas līdz 31. janvārim jāiesniedz domes klientu apkalpošanas centros vai jānosūta pa pastu. Ja dzīvokļa īpašnieks neaizpilda anketu, tiek uzskatīts, ka viņš balsojis pret, kas nozīmē palikšanu pie līdzšinējās sistēmas, kad apsaimniekotājs iekasē maksu arī par siltumenerģiju, ūdeni un atkritumu izvešanu.
Iedzīvotājiem jāpauž attieksme par trim pakalpojumiem. Par siltumenerģijas rēķina apkalpošanu maksa var būt no 3,87 līdz 9,26 eiro mēnesī, SIA Rīgas ūdens par katra rēķina apstrādi iekasēs summu no 3,24 eiro (paša uzņēmuma izplatītajā paziņojumā runa gan ir par 3,19 eiro), savukārt atkritumu apsaimniekotāji par rēķina apstrādi vēlas saņemt ne mazāk kā 3,62 eiro mēnesī. Tātad, ja dzīvokļu īpašnieku kopībā vairāk nekā puse iedzīvotāju nobalso par tiešajiem rēķiniem, katra mājsaimniecība papildus rēķiniem apņemsies samaksāt vismaz 10,73 eiro.
Vairākkārt izskanējis viedoklis, ka tiešie maksājumi izdevīgi, ja aizdomas par apsaimniekotāja godprātību, - arī Diena vairākkārt rakstījusi, ka iedzīvotājiem par komunālajiem pakalpojumiem nākas norēķināties divreiz, ja negodīgā firma bankrotē un nav pārskaitījusi pakalpojumu sniedzējiem iedzīvotāju samaksāto naudu. Taču ar šādām izmaksām reāla ir situācija, kad par pašu pakalpojumu jāmaksā divreiz mazāk nekā par rēķina sagatavošanu - piemēram, ja mājsaimniecībā dzīvo viens cilvēks un par atkritumu izvešanu līdz šim jāmaksā 1,50 eiro, tad pēc piedāvātās shēmas tikai par to, ka rēķinu neadministrēs namu apsaimniekotājs, nāksies piemaksāt vismaz divtik.
Tiešos norēķinus likumā ieviesa, lai mazinātu komunālo pakalpojumu parādu apjomu, kā arī ieviestu lielāku sociālo taisnīgumu. Tieši šos argumentus savulaik minēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC), kurš arī tagad uzskata tāpat. «Problēma ir cita - neviens negrib savu dzīvi sarežģīt. Diemžēl pakalpojumu sniedzējs ir monopolists un drīkst diktēt, ko vēlas,» norāda deputāts. Pašreizējo situāciju, kad pakalpojuma piegādātāji prasa lielas summas par rēķinu apstrādi, S. Dolgopolovs dēvē par klaju sabotāžu no monopolistu puses. Viņaprāt, ir jādiskutē ar pakalpojuma sniedzējiem un jārunā par iespēju kooperēties, veidojot kopīgus klientu apkalpošanas centrus, lai mazinātu izmaksas.
Jāvienojas pašiem
SIA Rīgas ūdens (RŪ) pārstāvis Arturs Mucenieks izteica šaubas, vai uzņēmums varētu veidot kopīgus klientu apkalpošanas centrus ar kādu citu pakalpojuma sniedzēju. Taču RŪ maksu par rēķina apkalpošanu ir pamatojis ar ļoti detalizētu tāmi pa pozīcijām, ieskaitot atbildi pa tālruni, apkalpošanu klientu centrā, pasta pakalpojumu izmaksas u. c. A. Mucenieks Dienai skaidro, ka rēķinu sastādīšana notiks kā iepriekš un RŪ ar katra skaitītāja rādījumu uzskaiti nodarboties neplāno.
Ministru kabinets vēl nav izdevis noteikumus par kritērijiem un metodiku, pēc kādiem tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu. Tas nozīmē, ka, atsakoties no namu apsaimniekotāja, dzīvokļu īpašniekiem tik un tā jāatrod kāds, kurš veic rēķinu apkopošanu un kopējo izdevumu sadali «uz galviņām», ja individuālo skaitītāju rādītāju summa atšķiras no kopējā skaitītāja rādījuma. Turklāt par šo metodiku jāvienojas pašiem iedzīvotājiem. To uzsver arī RNP pārstāve Santa Vaļuma. Tā kā ir sarežģīti katrā RNP apsaimniekotajā mājā sarīkot sapulci, par pāreju uz tiešajiem maksājumiem tiek rīkota aptauja, ko likums pieļauj. Ja iedzīvotāji izvēlas tiešos maksājumus, pakalpojuma sniedzējs, visticamāk, slēdz vienu līgumu ar īpašnieku kopību, nevis ar katra dzīvokļa īpašnieku. Līdz ar to tiešie norēķini neizslēdz iespēju, ka parādu dēļ visa māja tiek atslēgta, piemēram, no siltumapgādes. Ja RNP vai citi apsaimniekotāji pirms apkures sezonas samaksā arī parādnieku vietā, dzīvokļu īpašnieku kopībai pašai lieki līdzekļi var arī neatrasties.
Arī atkritumu apsaimniekotāji neraujas veidot vienotu klientu centru, lai mazinātu izmaksas. Eco Baltia grupas korporatīvās komunikācijas direktore Dace Jansone Dienai norāda, ka rēķinu apstrāde neietver tikai rēķina izrakstīšanu klientam: «Jāveido speciāla sistēma un jāuztur, kas nodrošina uzskaiti, lai pārliecinātos, ka pakalpojumu saņēmējs apmaksā pakalpojumu. Jāuzskaita katra atkritumu radītāja, proti, dzīvokļa īpašnieku un citu dzīvoklī dzīvojošo personu, atkritumu apjoms konkrētā atskaites periodā, par ko jāizsniedz atbilstošs rēķins, jānodarbojas ar debitoru parādu atgūšanu u. tml.» Viņa arī norāda, ka dzīvokļu īpašnieku interese par tiešo norēķinu sistēmas ieviešanu ir minimāla. Vienlaikus uzņēmuma piedāvājumā iedzīvotājiem redzams, ka viena rēķina izmaksas mājā ar nelielu dzīvokļu skaitu ir augstas - 20 dzīvokļu mājai 17,39 eiro par vienu rēķinu, 45 dzīvokļu mājai 9,39 eiro, kas diez vai stimulē izvēlēties tiešos norēķinus.