BaltCap investīciju direktors
Kā tipisks mūsu sabiedrības pārstāvis es neņemos uz kādu rādīt ar pirkstu vai kādu kritizēt, jo man pašam lielā mērā piemīt tās īpašības, par kurām runāšu.
Manā skatījumā latviešiem vai tās iedzīvotājiem kopumā ir raksturīgs relatīvs kūtrums. Mūsu spējas uzdrīkstēties ir samērā zemas, tādēļ idejas netiek realizētas visprastākā slinkuma vai neizlēmības dēļ.
Otra milzīga problēma, kas mums liedz pilnvērtīgāk izmantot savu potenciālu, ir vājās komunikācijas prasmes. Šeit es nerunāju tikai par valodas zināšanām, bet vairāk par emocionālo inteliģenci un prasmi sevi pasniegt.
Zemās socializēšanās iemaņas noved pie tā, ka mēs esam švaki pārdevēji.
Ar pārdošanu es šeit domāju citu cilvēku pārliecināšanu vai aizraušanu ar savu ideju - vai tā būtu banka, klients vai darījumu partneris.
Cik daudzi no mums ir spējīgi konferences kafijas pauzē uzrunāt svešiniekus vai arī publiski uzstāties, turklāt vēl svešvalodā?
Cik daudzi no mums ir gatavi nodarboties ar pārdošanu pa telefonu, piedzīvojot simt atteikumu dienā un tai pašā laikā nepazaudējot pašcieņu? Caurmērā mēs esam paslēpuši savu ego drošā kūniņā un nelienam no tās ārā, lai kāds neaizskar, mūs atraidot vai izsakot kritiku.
Varbūt mums kāds īpašs stostīšanās un zem deguna murmināšanas gēns piemīt?
Ilgtermiņā viens no risinājumiem būtu vēl labāka izglītības sistēmas piemērošana mūsdienu prasībām, proti, jau bērniem jāmāca izteikties un publiski uzstāties.
Retorika ir vēlams mācību priekšmets gandrīz visiem studiju virzieniem.
Šodien man patīk, ko dara, piemēram, Ernests Štāls no Open Coffee Club, Nordea banka, Connect Latvia un vēl daži citi, organizējot pasākumus uzņēmēju izglītošanai kontaktu dibināšanas un biznesa projektu prezentēšanas jomā.
Kopumā es ticu, ka katrs no mums ir tur, kur pats vēlas atrasties.
Tiem, kas nav apmierināti ar esošo situāciju, es novēlu spēju uzdrīkstēties un pakļaut savu ego atteikuma un kritikas riskam.