Iestudējumu, kuram Ņujorkas publika pirmizrādē 13. oktobrī sarīkoja sirsnīgas stāvovācijas, pavisam drīz redzēsim arī Rīgā, tiešraidē 29. oktobrī, ko publikas iecienītajā Ņujorkas Metropolitēna operas globālo tiešraižu sezonā piedāvā kinoteātris Kino Citadele.
Pirmizrāde zem sitiena
Dona Žuana pirmizrāde daudziem un daudzos aspektos bija īpaša. Pirmkārt, ar šo iestudējumu darbu Ņujorkas Metropolitēna operā sāk nesen šajā amatā ieceltais itāļu diriģents Fabio Luizi. Jauniestudējums bija īsta medusmaize tiem, kuri vēlas redzēt uz operas skatuves arvien jaunas sejas un balsis, jo bija pieteikts ar vilinošu debiju virkni, sākot jau ar paša titul-anti-varoņa atveidotāju, harizmātisko poļu baritonu Mariušu Kviciņu, kurš jau ir Ņujorkas Metropolitēna operas publikas mīlulis, taču pirmoreiz še dziedās Dona Žuana lomu. Tomēr pirmizrādē viņš nedziedāja, jo ģenerālmēģinājuma gaitā skatītāju acu priekšā, lecot no kāpnēm, guva muguras traumu.
«Pēc tam ātri meklēja aizvietotāju (t. s. koveru), un uz skatuves džinsos parādījās Dveins Krofts, kurš arī nodziedāja izrādi līdz galam. Mēs visi bijām šokā, jo sevišķi tad, kad uzzinājām, ka Mariušam nācās operēt mugurkaulu. Ar to viss nebeidzās, jo pēc tam izrādījās, ka pirmizrādē mums būs cits Dons Žuans - zviedru baritons Pēters Matei,» par Ņujorkā piedzīvoto stāsta Marina Rebeka. (Zviedru baritons atradās Ņujorkā, lai dziedātu Figaro Dž. Rosīni Seviljas bārddzinī, taču tika steidzami pārcelts uz Donu Žuanu. Mēģināts atkal visu pēdējo dienu, tomēr baiļojoties par katru mizanscēnu - diez vai pirmizrādes glābējs atcerēsies, kā tieši tur jākaujas ar zobeniem un kā caur uguns liesmām nokāpt ellē? Solisti pat skumji jokojuši: «Pirmais Dons Žuans nolēca no trepēm, otro gandrīz nodedzināja, cerams, ka trešo netīšām nenodurs operas sākumā.» Tomēr mēs redzēsim īsto Donu Žuanu, jo M. Kviciņs ir atkopies un atgriezies, jau ar 17.X izrādi. Pārējie M. Rebekas skatuves partneri ir slavenā Barbara Fritoli (donna Elvīra), debitante Moica Erdmana (Cerlīna), Ramons Vargass (dons Otavio), Luka Pidzaroni (Leporello), Džošua Blūms (Mazeto), Štefans Kočans (Komandors).
Ņujorkas Metropolitēna operā pirmoreiz startēja arī Tonija balvas laureāts Maikls Grendidžs, kurš gan sagādāja saviem cienītājiem vilšanos, jo... piedāvāja nevis jaunu skatījumu uz Dona Žuana pasauli, bet gan visnotaļ konvencionālu iestudējumu adventes kalendāram līdzīgā scenogrāfijā, ko veidoja Kristofers Orams. Tas deva iemeslu The Associated Press kritiķim jau recenzijas virsrakstā pavēstīt, ka «Metropolitēna operā viens stulbs Dons Žuans nomainījis otru», ar to domājot Grendiža un iepriekšējo, Martas Kelleres 2004. gada iestudējumu.
Jau ceturtā
Marina Rebeka ir jau ceturtā operdziedāja, kas uz Amerikas galvenās operskatuves spoži apliecina atjaunotās neatkarīgās Latvijas talantu spēku un meistarību, ejot soprāna Maijas Kovaļevskas, mecosoprāna Elīnas Garančas un tenora Aleksandra Antoņenko pēdās. Nupat nosauktajiem vēl jāiepulcē Gidona Krēmera un orķestra Kremerata Baltica vieskoncerti, diriģenta Andra Nelsona un pianista Vestarda Šimkus panākumi, diriģenta Kaspara Putniņa uzstāšanās ar koriem un pērnrudens atklājums - Valsts akadēmiskais koris Latvija. Nav maz! Līdzīgi kā Kovaļevskai, Garančai un Antoņenko, arī Marinai Rebekai sadarbība ar Ņujorkas Metropolitēna operu turpināsies. No vairākiem piedāvājumiem viņa šobrīd izvēlējusies vienu - piekritusi Violetas lomai Džuzepes Verdi operā Traviata 2014. gadā. Bet patlaban oktobrī un novembrī turpinās Dona Žuana izrāžu sērija, kam sekos Marinas Rebekas debija Ņujorkas Kārnegihollā 30. novembrī.