Visvairāk - pēc skolas
Pēc Eurostat teiktā, jauno (vecumā līdz 25 gadiem) darbspējīgo iedzīvotāju bezdarba līmenis Latvijā septembrī bija 33,6%. NVA Karjeras metodikas un klientu apkalpošanas nodaļas vecākā speciāliste Valda Puiše un speciāliste Helēna Šaitere min NVA operatīvos datus uz 22.novembri un teic, ka reģistrēto 15-24 gadus veco bezdarbnieku problēmgrupas lielums ir 14,7% jeb vairāk nekā 24 400 cilvēku.
Lielākā daļa šo jauniešu ir ar pamata vai vispārējo vidējo izglītību. «Tas ir, bez praktiskām prasmēm, bez profesijas. Patlaban, kad sīvi konkurē tie, kam jau ir diezgan augsta profesionālā kvalifikācija, ko var teikt par cilvēkiem bez kvalifikācijas? Protams, viņiem ir ļoti mazas izredzes atrast darbu,» saka H.Šaitere. Katram jaunietim ir savs stāsts, kāpēc izglītība nav turpināta, bet ir skaidrs, ka daļai iemesls ir materiālās grūtības. Vēl daļa skolu pametusi, lai brauktu pelnīt uz ārzemēm. Starp jauniešiem bezdarbniekiem daudz ir arī profesionālo skolu beidzēju, bet ap 2000 (9%) - augstskolu absolventu, pārsvarā ar diplomu kādā akadēmiskajā programmā. Darba devējiem jaunietis lielākoties nav interesants, ja tam nav kaut nelielas pieredzes.
Iestrēgst sekretāros
Kur ņemt darba pieredzi, ja neviens bez tās neņem darbā? Vieglāk ir tiem, kurus darbā var iekārtot paziņas vai kuru vecākiem ir savs uzņēmums, teic Ilze Gricius, CV-Online Latvia Personāla atlases grupas vadītāja. Viņa gan norāda uz vēl vienu apburto loku: «Bieži jauniešiem pirmais darbs ir mazkvalificēts vai ne tajā jomā, kurā studē. Rezultātā darba pieredze ir, tikai tā nav derīga, lai pretendētu uz darbu specialitātē. Jauniešiem nereti ir grūti izkļūt no sekretāriem, datu ievades operatoriem, pārdevējiem, kasieriem.»
Pieredzes trūkums patlaban sāpīgi cērt arī tiem, kas darbu pirms kāda laika atraduši. «Ja uzņēmumam jāsašaurina sava darbība, jaunieši, kam mazāks darba stāžs, krīt pirmie. Otra šāda grupa ir pirmspensijas vecuma cilvēki,» iezīmē V.Puiše. I.Gricius gan norāda, ka atlaišanas stratēģija - atbrīvot dārgākos (pieredzējušākos), slinkākos (demotivētos), nepieredzējušākos (jauniešus), tos, kas pēdējie atnākuši, vai tos, kuriem ir bērni, - atkarīga no uzņēmuma. Tendence drīzāk ir paturēt vai pieņemt mazāk pieredzējušus, bet lētākus darbiniekus. Obligāta prasība gan ir pāris nostrādātu gadu attiecīgajā jomā.
Arī pēc krīzes jaunieši, kas tagad sēž bez darba, atkal var palikt aiz strīpas, ja vien šo laiku nebūs izmantojuši, lai krātu zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, uzsver speciālistes. Informācijas par izglītības un attīstības iespējām ir daudz, tomēr daudzi jaunieši tajā neorientējas. «Viņi arī bieži neredz saikni starp savām mācībām un turpmāko darbību. Mācās, zina, kas ir pieprasīts, bet izvēlas vieglāko ceļu - priekšmetus vidusskolā, profesiju. Tālākā ķēdīte var beigties ar bezdarbniekiem,» teic H.Šaitere.
Kāds Darba likums?
Problēmas darba tirgū jauniešiem rada arī darba tiesisko attiecību nepārzināšana. «Viņiem tas bieži šķiet lieki. Paskatījies Darba likumā to pantu? - A kas tas tāds?» ilustrē V.Puiše un norāda, ka te vainojami robi izglītības sistēmā. H.Šaitere piebilst, ka jaunieši bieži iestrēgst skolēna pozīcijā - «nevis es pajautāšu, sameklēšu, bet man visu pateiks, iedos». Ja uz darba devēju paļaujas kā uz skolotāju, kas visu darīs, kā vajag, var nākties ciest. Bieži tieši jaunieši ir tie, kurus darba devējs apkrāpj, pagarinot pārbaudes laiku, neslēdzot darba līgumu, iekļaujot tajā nelikumīgus punktus, nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus, nemaksājot nodokļus, maksājot algu, kas nesasniedz pat minimālo, stāsta I.Gricius.
Niecīgās algas daudzus jauniešus mudina veidot t.s. mākslīgo bezdarbu, novērojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Daudzi strādāšanas vietā labprātāk izvēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo tas, ņemot vērā algu samazinājumu uzņēmumos, var pat pārsniegt algas apjomu. Pēc LBAS domām, darba devējiem aktīvāk jāskaidro pieņemtajiem jauniešiem pašreizējie apstākļi uzņēmumā, tas, kā veidota algu sistēma un kādas ir izredzes nākotnē saņemt lielāku atalgojumu par paveikto. Savukārt NVA speciālistes norāda, ka bezdarbnieka pabalsts pienākas tikai tiem, kas jau strādājuši, turklāt jauniešu gadījumā, kad darba stāžs ir 1-9 gadi, to varēs saņemt tikai četrus mēnešus.
Alternatīva - mācīties
Kā savas situācijas risinājumu daudzi jaunieši redz došanos strādāt uz ārzemēm. Daļu tomēr attur valodu barjera, vēl daļa - lielākoties aktīvie jaunieši - ir patriotiski noskaņoti un domā, kā vienaudžu aizbraukšanu mazināt, stāsta H.Šaitere. «Bet, ja ārzemēs nopelnītais pēc tam tiks ieguldīts savā izglītībā, būs labi,» viņa saka.
I.Gricius visvairāk bezcerības jūt, runājot ar lauku jauniešiem. Tomēr jūtams arī, ka stipri sarukušas jauniešu ambīcijas par algu un amatu, viņi aktīvāk meklē prakses vietas un, lai iegūtu pieredzi savā jomā, gatavi strādāt par praktikantiem bez atlīdzības. «Kļūst informētāki, adekvātāk reaģē uz darba tirgus situāciju. Zinu arī jauniešus, kas stājas arodbiedrībā, lai būtu tiesiski pasargāti,» piebilst V.Puiše.
Ekspertes arvien biežāk sastopas ar jauniešiem, kas darbu meklē pasīvi, bet tā vietā izvēlas savu laiku pilnībā veltīt mācībām. Patlaban mācīties ir pareizākā stratēģija, viņas uzskata. Vairākos NVA bezdarbnieku mācību pasākumos jaunieši ir prioritāra grupa, un viņiem noderīgākie būtu Bezdarbnieku apmācība, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšana un Konkurētspējas paaugstināšana, norāda NVA speciālistes. Mācīties gan grib daudzi, tāpēc būs jāgaida.