Biežāk nekā vidēji mierīga strīdu risināšana raksturīga iedzīvotājiem pēc 50 gadu vecuma un laukos mītošajiem, kā arī personām ar vidēji zemiem (Ls 151-250) un augstiem (virs Ls 600) mēneša ienākumiem.
Tas, šķiet, lieku reizi norāda, ka neesam gluži karstasinīgi dienvidnieki. Interesanti, ka savu konfliktu risināšanas stratēģiju kā drīzāk mierīgu biežāk raksturo krievu un citu tautību pārstāvji (49% pret 39% latviešu), savukārt latviešu ampluā izteiktāk nekā cittautībniekiem ir burkšķēšana zem deguna (33% pret 26%).
Kopumā burkšķēšana un pārmetumi Latvijas sabiedrībā ir otra izplatītākā strīdēšanās metode, kas izteikti biežāk raksturīga jauniešiem vecumā līdz 19 gadiem, savukārt trešajā vietā ar 13% ierindojusies kliegšana citam uz citu. Vēl 5% aptaujāto atklāj, ka strīdīgos jautājumus parasti cenšas neaiztikt un par tiem nerunāt, bet 6% teic, ka dzīvo vieni, tāpēc mājās īsti nav ar ko strīdēties.
Vairāki respondenti aptaujā norādījuši, ka strīdēšanās veids atkarīgs no konkrētās situācijas, tēmas un iesaistītajām personām, vēl kāds teic, ka domstarpību gadījumā ar otru vienkārši kādu laiku nerunā, bet cits no strīdiem cenšas izvairīties, pasakot, ka viņam tie nepatīk, vai īstenojot principu «gudrākais piekāpjas».