Pundurcūciņu emocionālo attīstības līmeni var salīdzināt ar divus, trīs gadus vecu bērnu: viņas ir prātīgas, nerātnas, rotaļīgas. Cūciņas nemet spalvu un nesmird. Viņas ir ziņkārīgas, tāpēc tās jāsargā no elektrības vadiem un sadzīves ķīmijas. Šiem dzīvniekiem ir viegli uzbudināma nervu sistēma, viņi pārdzīvo stresu, izjūt draudzību un pat greizsirdību. Pundurcūku vidējais dzīves ilgums ir 10-15 gadu. Dzīvnieku seksuālā aktivitāte iestājas jau aptuveni trīs līdz sešu mēnešu vecumā. Grūsnība ilgst vidēji 115 dienu. Mātes mazuļus zīda sešas līdz astoņas nedēļas.
Es ieteiktu pundurcūkai mājvietu izveidot ārpus cilvēku dzīves telpas. Tas var būt norobežots aploks ar nelielu mājiņu, kur dzīvniekam paslēpties sliktos laika apstākļos. Jāgādā, lai telpā nebūtu caurvēja. Cūciņām nepatīk arī aukstums. Sutīgos un karstos laika apstākļos cūciņai jānodrošina iespējas dušoties vai vārtīties dubļos. Ziemas periodā telpai, kur mitinās pundurcūka, jābūt apsildāmai. Ja dzīvnieku tomēr izvēlas turēt iekštelpās, iespējams, būs nepieciešams ilgāks laika periods, kamēr tās iemācīsies dabiskām vajadzībām izvēlēties konkrētu vietu.
Pundurcūku mazuļus līdz 10-12 nedēļu vecumam baro ar mazuļiem paredzēto komerciālo barību, kas speciāli aprēķināta šim vecumam. Pēc 12 nedēļu sasniegšanas jāpāriet uz augošiem dzīvniekiem paredzētu barību, bet sešu mēnešu vecumā jāsāk barot ar pieaugušu dzīvnieku barību. Ja pundurcūkām dod mājas pārtiku, ļoti jāpiedomā par tās atbilstību dzīvnieka vecumam. Mazuļiem nepieciešams lielāks proteīna daudzums nekā pieaugušajiem dzīvniekiem, bet, dzīvniekam kļūstot vecākam, jāsamazina gan proteīna, gan ogļhidrātu daudzums un ievērojami jāpalielina šķiedrvielu saturs.
Pundurcūkai jānodrošina pietiekamas fiziskās aktivitātes un rotaļas, jo šo dzīvnieku biežākā veselības problēma ir aptaukošanās, kas saistīta ar nepietiekamām fiziskajām aktivitātēm un pārāk lielu barības uzņemšanu. Ir novērots, ka pundurcūkām, kas regulāri dodas pastaigās ar saviem saimniekiem, daudz retāk novēro locītavu problēmas vai klibumu. Pie pastaigām pavadā cūciņas jāradina jau no agras bērnības. Reizi pusgadā cūciņai vajag apgriezt nagus. Ja dzīvnieks tiek barots ar mājas pārtiku, tad cūciņai var novērot hipokalcēmiju, caureju, ādas problēmas.
Pundurcūkas samērā bieži var saslimt ar ādas kašķi un sēnīti, taču šīs slimības labi padodas ārstēšanai.
*Rīgas Zooloģiskā dārza veterinārārste