«Pēdējā pusgada laikā kļuvām par Spānijas vicečempioniem un iekļuvām Eirolīgas Top astoņu skaitā. Tas ir liels sasniegums gan man, gan komandai, tāpēc noskaņa ir ļoti patīkama. Galu galā Eirolīgā šī mums ir debijas sezona, un uzreiz tikām tik tālu.»
Sezonas mērķis Eirolīgā izpildīts?
Patiesībā pirms sezonas klusībā cerējām, ka vajadzētu tikt sešpadsmitniekā, taču tagad esam jau tikuši astoņniekā. Noteikti gribam arī pacīnīties pret Maskavas CSKA un tikt vēl tālāk. Jā, cīņa būs sarežģīta. Pats uzskatu, ka CSKA ir šobrīd Eiropas visspēcīgākā komanda, bet nebrauksim zaudēt. Brauksim cīnīties. Domāju, ka trijās spēlēs cīņa nebeigsies. Vissvarīgākais būs izturēt fiziski, jo būs ļoti smags spēļu grafiks. Maskavā būs jāspēlē ar dienas starpību, tad mums būs Spānijas čempionāta spēle, tad atkal divreiz trijās dienās ar CSKA. Paredzu, ka CSKA viss būs pakārtots šīm Eirolīgas spēlēm, bet mums katru nedēļas nogali ir Spānijas čempionāta spēles. Ja izturēsim fiziski, tad rezultāts būs labs.
Ceļš uz astoņnieku jums nebūt nebija gluds - gan pirmajā, gan otrajā kārtā viss izšķīrās pēdējā spēlē!
Eirolīgā vienmēr, katrā spēlē, jācīnās līdz pēdējām sekundēm, arī līdz pēdējam mačam. Mums izdevās ar maksimālu atdevi cīnīties līdz pašām beigām. Mums jau tā komanda ir laba. Ir divpadsmit līdzvērtīgu spēlētāju, katrs no mums var jebkurā brīdī «izšaut», un visi arī katrā spēles epizodē dod kādu labumu komandai. Tas ir mūsu galvenais trumpis.
Debija Eirolīgā šosezon ne tikai Bilbao klubam, bet arī tev kā spēlētājam. Kā jūties tik augstā līmenī?
Sezonas sākumā nedaudz pamocījos ar traumām, tāpēc ir sajūta, ka individuāli bija iespēja nospēlēt vēl labāk, taču tik un tā esmu apmierināts, turklāt komanda tikusi astoņniekā. Tas ir liels sasniegums arī man.
Traumas ir saistītas ar nepietiekamu atpūtu vasarā, kad palīdzēji izlasei?
Tā es neteiktu. Nebija jau nekādu ļoti nopietnu savainojumu, vairāk negadījumu. Piemēram, saskrienoties pārsitu aci, tad nedaudz pārtrenējos, un sāka sāpēt celis, tad sasitu gūžu. Tādas traumas, ko nevar saistīt ar atpūtas ilgumu. Šobrīd arī viss ir kārtībā un esmu gatavs spēlēt.
Vai tava loma komandā ir mainījusies salīdzinājumā ar pagājušo sezonu?
Nē, tā ir tāda pati. Parasti sāku spēli pret pretinieku labāko spēlētāju. Mans uzdevums ir viņu «sist un nodušīt», un, ja uzbrukumā ir iespēja, tad metu pa grozu. Uz mani nespēlē, bet, ja ir iespēja, varu mest. Īsāk sakot, jāspēlē aizsardzībā un «jālādē trīnīši».
Spānijas čempionātā zaudējumi krājas straujāk, nekā varētu cerēt?
Slikti bija tas, ka netikām Karaļa kausa izcīņā, bet to var skaidrot ar debiju Eirolīgā. Dažkārt vairāk koncentrējāmies uz to Eirolīgu un Spānijā nedaudz atslābām. Taču Spānijas čempī atslābt nedrīkst. Kaut vai pagājušajā kārtā izbraukumā dabūjām iekšā no vājākās komanas [69:73 pret Murcia]. Šeit visi var viens otru uzvarēt. Mūsu mērķis ir tikt izslēgšanas spēlēs, par ko esmu pārliecināts, bet vajadzētu tikt vēl nedaudz augstāk - kādā piektajā vai ceturtajā vietā. Tad jau jācenšas atkārtot pagājušā gada scenārijs, kad iekļuvām finālā.