VUGD dati liecina, ka maijā noslīkuši 15, bet jūnijā 14 cilvēku, tas ir par desmit mazāk nekā pērn šajā laikā. Tam gan ir vienkāršs izskaidrojums - vēsais laiks. Savukārt jūlija pirmajās desmit dienās bija jau 12 noslīkušo, un ziņas par neveiksmīgas peldēšanas upuriem pienāca arī brīvdienās. Šogad kopumā noslīkušo skaits jau pārsniedz 70, kas gan tiek uzskatīts aptuveni par tikpat lielu skaitu cik pērn. Taču vismaz pieci no šogad noslīkušajiem ir nepilngadīgi. Turklāt šie ir tikai tie gadījumi, kad noslīkušo izcelšanā no ūdens iesaistīts VUGD.
Viens no pēdējiem gadījumiem, kas beidzies ar peldētāja nāvi, noticis sestdien, kad kāds 52 gadus vecs vīrietis mēģinājis pārpeldēt Zunda kanālu netālu no Ķīpsalas izstāžu halles. Savukārt piektdien Bolderājā noslīcis 14 gadu vecs pusaudzis.
Karstais laiks un bieži vien alkohola reibums ietekmē arī pārgalvīgos lēcējus ūdenī - pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) datiem, maija beigās un jūnijā slimnīcās nogādāti 11 vīriešu ar smagām traumām. Kā stāsta NMPD pārstāve Ilze Bukša, šie lēcēji visbiežāk nav pārliecinājušies, kas atrodas ūdenī. Piemēram, 29 gadus vecs vīrietis lēcis no apmēram triju metru augstuma, laužot kājas. Bābelītes ezerā kāds vīrietis lecot trāpījis uz veca tilta konstrukcijām zem ūdens un guvis vaļēju krūšu kurvja lūzumu. Vairākiem vīriešiem ir kakla skriemeļu vai mugurkaula skriemeļu lūzumi, arī vaļējas brūces galvā. Ir gadījumi, kad cilvēki neņem vērā to, ka upēs gultnes var mainīties, un jau pēc traumas gūšanas draugi mediķiem saka, ka agrāk šai vietā nav bijis tik sekls. Cietuši arī divi pusaudži, bet ne īpaši smagi - vienam ir smadzeņu satricinājums, otrs lecot trāpījis kokam zem ūdens un guvis sejas traumu.
Maijā un jūnijā ir arī 25 gadījumi, kad slīcējus izdevies izglābt, saka I. Bukša. Viņa iesaka cilvēkiem, kuri ilgstoši uzturējušies saulē, nekādā gadījumā strauji nemesties ūdenī, jo tas var beigties ar krampjiem un sirdsdarbības traucējumiem.