Pieredzot «lielo zēnu» kašķīgumu, piektdien apmulsis bija pat ASV prezidents Baraks Obama, kad Ķīnas kolēģis uz viņa sasaukto apmēram divdesmit nozīmīgāko diskutētāju sapulci demonstratīvi neieradās. Iepriekšējā naktī pie kaut vai kaut kādas rezolūcijas nostrādājušies atbildīgie delegāti pusaizmiguši gaidīja augstās priekšniecības gala vārdus un parakstus, kas līdz šā komentāra nodošanai drukāt tā arī nerealizējās, bet ANO konferences rīkotāji delegātiem iesaka pagarināt viesnīcu rezervācijas līdz svētdienai.
Šādu vai tādu vienošanos galu galā delegāti noteikti panāks, un, par spīti Ķīnas principiālajiem iebildumiem pret jebkādu ārvalstu nepastarpinātu kontroli pār viņu izmešiem, kaut kādam monitoringam viņiem būs vien jāpiekrīt. Ķīnas klīrēšanās gan pirmām kārtām jāsaprot retoriski. Ķīna Kopenhāgenā ir otrais lielākais «spēlētājs» pēc ASV, un ir tikai normāli, ka viņi nemet galdā pēdējo kārti - piekrišanu monitoringam -, kamēr amerikāņi vilcinās ar savējo. ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones pasolītie 100 miljardi dolāru gadā mazattīstības valstīm neskaitās, jo arī tie līdz ar jebko, kas līdz šim ir Obamas solīts, ir nevis zem kāda saistoša dokumenta, bet gan ar dakšām ūdenī rakstīti, kamēr tam visam vai vismaz kādai daļai nav ASV Senāta akcepta. Un procesuālās kārtības dēļ tāda kādu laiku vēl nebūs.
Kaut ko Maskavā parakstījis esot arī prezidents Dmitrijs Medvedevs, bet nekas konkrētāk nav zināms. Krievu mediji Kopenhāgenas notikumus vispār ņem vērā vēl mazāk nekā Latvijā. Tas ir, faktiski nemaz.
Kamēr pasaule nākamo apmēram pusgadsimtu cīnīsies ar izmešu pūķi, Latvijas mazā interesīte neatkarīgi no nekādiem Kopenhāgenas vai citiem lēmumiem būs pret izmešu kvotām iemainītie un par biogāzi un bioetanolu ietirgotie miljoni.