Spriedze, kas abu valstu starpā valda, ir skaidri nolasāma arī abu pušu paziņojumos par sarunu galveno tēmu. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka galvenā sarunu tēma būs situācija Sīrijā. Savukārt Baltais nams uzsvēris, ka galvenais jautājums būs situācija Ukrainā, lai gan Sīrijas tēma arī tikšot skarta.
Bāzu izbūve
Krievijas laikraksts Kommersant atgādina, ka B. Obama un V. Putins pēdējo reizi uz īsu brīdi satikās Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības organizācijas (APEC) samitā Pekinā 2014. gada novembrī. Uz maijā notikušajām uzvaras 70. gadadienas svinībām Maskavā B. Obama neaizbrauca. Pēdējā oficiālā abu līderu tikšanās notika G8 samitā Ziemeļīrijā 2013. gada jūnijā.
Attiecības starp ASV un Krieviju saasinājās pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu 2014. gada martā. ASV un daudzas citas valstis ieviesa sankcijas pret Krieviju, vienlaikus kā nepieņemamu nosodot Krievijas inspirēto karu Austrumukrainā, kur tā atbalsta separātistus ar ieročiem un arī karavīriem.
Pēdējā laikā V. Putina vadītā Krievija, kas īpaši uzsvērusi atbalstu Sīrijas prezidenta Bašāra el Asada režīmam, sākusi strauji palielināt militāro klātbūtni Sīrijas Vidusjūras piekrastē, kur atrodas tās militārā bāze.
Bloomberg ziņo, ka Kremlis jau esot sagatavojis lūgumu parlamentam apstiprināt divu tūkstošu karavīru pārvietošanu uz Sīriju, lai viņi palīdzētu gaisa triecienos pa B. el Asada pretiniekiem.
ASV amatpersonas vairākkārt paudušas bažas par Krievijas pieaugošo iesaistīšanos Sīrijas konfliktā, sūtot ieročus un munīciju, kā arī lidmašīnas Sīrijas valdības spēkiem. Medijos tika publiskoti satelītuzņēmumi, kuros redzams, ka Krievija būvē divas militārās bāzes netālu no militārā kompleksa Latākijā. Līdz pagājušajai otrdienai Krievija Sīrijā bija nogādājusi 28 kaujas lidmašīnas (12 Su-24 bumbvedēju, 12 Su-25, kas apbruņoti ar gaiss-zeme raķetēm, četrus Su-30 iznīcinātājus), divu tipu no attāluma vadāmus lidaparātus un 20 helikopteru, vēstīja BBC.
Pentagona amatpersonas pagājušās nedēļas pirmdienā apstiprināja, ka Krievijas droni jau lido Sīrijas debesīs. Nedēļas otrajā pusē parādījās ziņas, ka Sīrijas armija gaisa triecienos pa nemierniekiem sākusi izmantot Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas. Tika gan apgalvots, ka lidmašīnas pilotējuši sīrieši.
Krievijas mērķi
Kremlis apgalvo, ka atbalsta Sīrijas režīmu, lai valsts nesabruktu tādā pašā haosā, kāds notika Lībijā un savā ziņā arī Irākā. Intervijā amerikāņu televīzijai CBS V. Putins pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka neesot citas iespējas atrisināt Sīrijas krīzi, kā nostiprināt esošās valstiskās institūcijas un palīdzēt tām cīņā pret terorismu: «Tajā pašā laikā jāmudina uz sarunām arī ar veselīgo opozīcijas daļu un uz reformu veikšanu.»
Kremļa taktika pamazām gūst arī atbalstītājus Rietumos. Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā, runājot par migrantu krīzi Eiropā, teica, ka būtu jāiesaista Krievija Sīrijas krīzes risinājumu meklēšanā. Viņa arī pieļāvusi B. el Asada pārstāvju iesaistīšanu sarunās par Sīrijas nākotni.
Analītiķi pamanījuši, ka ASV amatpersonas mainījušas kategorisko pozīciju par B. el Asada palikšanu pie varas vismaz pašreizējā brīdī, kad par galveno ļaunumu tiek uzskatīta islāmistu kustības Islāma valsts asiņainā izplešanās reģionā.
BBC analītiķis Marks Urbans raksta: «Neviens īsti nezina, vai Krievija turpinās sūtīt karaspēku uz Sīriju un kāds būs tā galvenais uzdevums - Krievijas bāzu aizsardzība vai ofensīva. Varbūt Putina runa ANO radīs kādu skaidrību par viņa plānu un to, cik tālu tā realizēšanai piekritīs ASV un citas valstis. Pagaidām tikai varam skatīties, kas notiek Sīrijā, un uzdot jautājumus: kad sāksies plašāki uzbrukumi, izmantojot Krievijas spēkus un bruņojumu? Ko par tiem varēs pateikt, analizējot izraudzītos mērķus? Kā Krievija reaģēs, ja tiks sagūstīti tās karavīri? Vai Sīrijā tiks izvietots lielāks Krievijas karavīru skaits?»