Oficiāli Austrālija ir ne tikai parlamentāra demokrātija, bet arī konstitucionāla monarhija, un tās galva ir karaliene Elizabete II. Ikdienā par to liecina vien karalienes profils uz katra Austrālijas dolāra un centa monētas. Citādi valsts iekšējās darīšanas ir atstātas pašu ziņā, karaliene aprobežojas ar oficiālām vizītēm un cimdotas rokas mājieniem sveicienam.
Austrāliešu attieksme pret monarhiju ir tāda pati kā pret dzīvi vispār - relaksēta. Viņiem almost good is good enough*. Ja pastāvošā kārtība strādā kā pulkstenis, kāpēc to labot? Galu galā tā ir tikai formalitāte, kas dzīvot netraucē, spriež vairākums. Pat karalienes oficiālo pārstāvi - ģenerālgubernatoru - austrālieši izvēlas paši, un Viņas Majestātei atliek tikai apstiprināt. Piemēram, nekādi iebildumi netika celti, kad amatā tika apstiprināta pašreizējā ģenerālgubernatore Kventina Braisa, kas pirms tam tika uzskatīta par republikāni. Tiesa, kopš iecelšanas brīža šis fakts īpaši cilāts netiek.
Pret Elizabeti II austrālieši izturas ar cieņu, taču, tā kā par viņas ģimenes locekļiem visvairāk ziņu nāk no dzeltenās preses, bijāšana pret viņiem ir ierobežota. Piemēram, pastāv viedoklis, ka būtu labāk, ja par nākamo karali kļūtu Viljams, jo viņš ir izskatīgāks par Čārlzu. Dziļāka radniecība ar karalisko titulu jaušama attieksmē pret «mūsu Mēriju» - austrālieti Mēriju Donaldsoni, kura apprecējās ar Dānijas kroņprinci Frederiku.
Ideja par piederību tronim ir populāra galvenokārt sabiedrības konservatīvajā daļā, kam tas ir nacionālās identitātes jautājums un kas bažījas par nākotni laikā, kad ik gadu Austrālijā ierodas pārsimt tūkstoši migrantu.
1999. gadā tauta sadūšojās un sarīkoja referendumu, lai izšķirtos starp monarhiju un republiku. Republikāņi zaudēja. Meklējot vainīgo, vieni vainoja jautājuma formulējumu, kas bijis tik viltīgs, ka balsotājiem sajauca galvu, un par vietā daudzi nobalsoja pret. Citi vaino piedāvāto alternatīvu - referendumā piedāvātajā modelī par valsts galvu būtu prezidents, kuru ievēlē parlaments. Ja nav «tautas vēlēta prezidenta», tad lai nav vispār, nosprieda daļa balsotāju.
Pašlaik valdošais viedoklis ir, ka īstais brīdis republikai būs tad, kad Anglijā notiks monarhu maiņa, proti, kad Elizabete II aizies viņsaulē. Viss liecina, ka uz to vēl pāris gadu desmiti būs jāgaida - karaliene savos gandrīz 85 gados ir pie labas veselības, un viņas māte nodzīvoja līdz 101 gadam.
Un vēl kas. Karalienes dzimšanas diena šajā valstī ir valsts svētki, un austrālieši mīl brīvdienas kā reti kurš cits. Neies jau konstitucionālās iekārtas dēļ vienu no tām zaudēt!
*gandrīz labi ir pietiekami labi