«Es jums iekšā grupiņā iet neļaušu, jūs manu mācību procesu netraucēsiet!» toreiz Gundegas vadītāja Rita Gabaliņa pateikusi meitenes tēvam Andrim, piebilstot, ka viņas bērnudārzs domāts «normāliem bērniem». Par šādu attieksmi vecāki bijuši nepatīkami pārsteigti, jo internetā pirms tam izlasījuši, ka arī PII Gundega piedāvā speciālās izglītības programmas, turklāt bērnudārzs bijis tuvu mājām un tas atbildis Andra plānam - ļaut meitai panākt savus vienaudžus attīstībā, pāris stundu dienā dzīvojoties grupiņā. To, ka Māra ir tam gatava, liecinājusi viņas straujā atlabšana pēc kopumā desmit operācijām Latvijā un Somijā - neizveidojušās deguna ejas, saaugušās galvas šuves, sejas anomālija - tas viss ticis koriģēts un atstāts pagātnē, turpat arī ārstu sākotnējās piesardzīgās cerības, vai mazais cilvēks vispār izdzīvos.
Kustīgo, draudzīgo meiteni uzņēma PII Gundega, tomēr gaidīta viņa tur nebija: «Uzskatu, ka vecākiem viņa vispār jātur mājās, un šķiet, ka tēvam nav izpratnes, kas ir vispārizglītojoša izglītības iestāde,» toreiz Dienai sacīja R. Gabaliņa, atzīstot, ka viņai pasprukuši vārdi par «normāliem bērniem». Vēlāk pašvaldībā sasauktajā sēdē viņa Māras vecākiem atvainojusies.
Ievilina ar viltu
Atskatoties uz notikušo, Andris saka, ka viņš būtu rīkojies citādi toreiz, kad Mārai pēc īsas atrašanās grupiņā PII Gundega sākusies panikas lēkme un viņa aizvesta pie ģimenes ārsta: «Brauktu tomēr uz Rīgu, veiktu ekspertīzi Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Taču - kuram tagad interesē, kam bija vai nebija taisnība? Pēc tam ap jauno bērnudārzu mēs staigājām vairākas dienas, bērns nebija pierunājams iet iekšā. Kuram tad ir taisnība - mazajam vai lielajam?» retoriski vaicā Andris. Kokneses internātpamatskolā - attīstības centrā Māru izdevies ievilināt ar labdabīgām viltībām, un tagad viņas dienas ir piepildītas ar mūzikas, vingrošanas, koriģējošajām nodarbībām, pašlaik esot burtu mācīšanās periods: «Šajā vietā ir vēl labāk, mācību procesā lieto modernās tehnoloģijas, grupiņas mazas, speciālisti var pievērsties katram. Kas to lai zina, kā viņai klātos 25 bērnu lielā grupā Gundegā, kur katrs ir par sevi un uzvar stiprākais...»
«Dzīvē viss notiek uz labu!» Dienai saka Kokneses internātpamatskolas - attīstības centra direktore Dagmāra Isajeva un piebilst, ka šis bērnudārzs meitenei ir piemērotāks nekā vispārējā PII: «Māra pie mums bija nākusi vēl pirms daudzajām operācijām, audzinātāji juta meitenei līdzi, pat iesaistījās ziedojumu vākšanā.» Tagad meitenes attīstība iegājusi īstajā gultnē - vārdi plūstot pilniem teikumiem, uzvedība - droša un prātīga: «Ja ir īpaša pieeja, materiālā bāze, citādi nevar būt! Bet visa pamatā ir profesionālie darbinieki, kuri mīl bērnus - tas ir mūsu zelta fonds!» saka D. Isajeva. Viņas vadītajā iestādē licencētas visas iespējamās speciālās izglītības programmas bērniem ar attīstības traucējumiem, un tos novērš ar modernākajiem paņēmieniem: ūdens masāžu, īpašiem uzdevumiem planšetdatoros, bet valodu attīstīt viņiem palīdz skaņu terapeites Ilzes Bulates radītā Latvijā pirmā skaņu programma Klausies. Runā. Lasi. Raksti. Savukārt par Eiropas Savienības fondu naudu centrā top sensorā jeb maņu un sajūtu istaba.
Iztiek bez sodiem
Tikmēr PII Gundega pēc starpgadījuma ar Māras vecākiem pāri laidies pārbaužu vilnis - iestādes vadītājas atbilstību amatam un citus dokumentus pārbaudījis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), bet Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vētījusi, vai pret Māru gadījumā nav notikusi emocionālā vardarbība. Tas neesot apstiprinājies, un arī R. Gabaliņas pārkāpumi atzīti par maznozīmīgiem, ņemta vērā viņas atvainošanās par emocionālajiem izteikumiem, tāpēc administratīvo lietvedību IKVD neuzsāka. Tomēr bērnudārza administrācijai dots uzdevums «aktualizēt iekšējās kārtības noteikumus» un turpmāk rūpīgāk pildīt izglītojamo uzņemšanas noteikumus. Kā skaidroja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča, tieši tos R. Gabaliņa bija pārkāpusi, nepieprasot Māras vecākiem medicīnisko karti un ārstu atzinumus. Tātad, ja viņa būtu rīkojusies atbilstoši noteikumiem, Māras uzņemšana bērnudārzā nebūtu paredzēta un nebūtu tālāko starpgadījumu. Gadu pēc notikušā PII Gundega direktore izsaka prieku par to, ka Māra nonākusi savai attīstībai piemērotā vidē.
Toreiz Diena izpētīja, ka pašvaldību bērnudārzi mēdz piekopt shēmas, lai pedagogi varētu saņemt piemaksas vai arī lai viņu pilno algu segtu valsts, nevis pašvaldības budžets. Tas ir iespējams, licencējot speciālās izglītības programmas un vienojoties ar pašvaldību medicīniski pedagoģisko komisiju darbiniekiem, ka veseliem bērniem nosaka vieglas diagnozes, piemēram, ar valodas attīstības traucējumiem. Valsts izglītības satura centrā min gadījumu, kad kādā pašvaldībā vienā dienā izvērtēti 80 bērni un visiem iedota viena diagnoze.
To, ka sistēmā ir trūkumi, atzīst IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs. «Šogad plānojam apzināt un izvērtēt izglītojamo ar speciālajām vajadzībām integrēšanas procesu vispārējās izglītības iestādēs, kā arī sniegt priekšlikumus tā pilnveidei.»