Meklēja arhīvos
Dienas redakcijā vērsās Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases mantinieku biedrības vadītājs Aldis Lazdiņš. Uzņēmumu reģistrā šī biedrība ierakstīta šā gada aprīlī. Biedrība, kurā šobrīd esot vairāk nekā 20 cilvēku, patlaban gatavo dokumentus, lai pretendētu uz Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases vēsturisko nekustamo īpašumu - bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku Krišjāņa Barona ielā 14. A. Lazdiņš stāsta, ka ir savākti daudzi arhīvu materiāli par šīs krājaizdevu kases darbību un biedriem un pēc arhīvu dokumentiem izriet, ka tā strādājusi arī kara laikā. Kasei jeb krājaizdevu sabiedrībai bijuši vairāki īpašumi, taču mantinieku biedrība šobrīd pretendē uz vienu no tiem - ēku Krišjāņa Barona ielā 14 - un plāno iesniegt Saeimā oficiālu pieteikumu uz šo īpašumu. A. Lazdiņš atzīst, ka biedrību uz šādu soli iedrošinājusi diskusija par ebreju īpašumu restitūciju. Viņaprāt, savāktās arhīvu izziņas nedod pamatu apšaubīt pašreizējo biedrības biedru radniecību ar minētās krājaizdevu kases dibinātājiem un biedriem. Ir savākti pierādījumi, ka daži no dibinātājiem šajā mājā pat dzīvojuši.
Mantinieku biedrības statūtos minēti tās pieci darbības mērķi - popularizēt amatnieku darbību Rīgā, atjaunot vēsturiskos amatnieku darbības veidus, sniegt atbalstu Latvijas amatnieku darbībai Rīgā, veicināt Latvijas tautsaimniecības vēstures pētījumus, kā arī atjaunot Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrības darbību. A. Lazdiņš Dienai stāstīja, ka ēkas atgūšanas gadījumā tajā tiktu atjaunota Krājaizdevu kases darbība, tāpat varētu izvietot amatnieku izstādi, ir arī citas idejas.
Zvērināts advokāts Zigurds Krastiņš, kurš biedrību konsultē, uz Dienas jautājumu, cik reāli ir atgūt īpašumu, ja denacionalizācija valstī ir beigusies, atbildēja: «Es arī kādu brīdi domāju, ka denacionalizācija Latvijā ir beigusies, līdz ebreju kopiena neguva tiesības uz īpašumiem. Tagad es uzskatu, ka denacionalizācija ir atsākusies ar jaunu sparu.» Taisnības labad gan jāprecizē, ka piecu vēsturisko ebreju kopienas nekustamo īpašumu jautājums līdz galam atrisināts vēl nav un Saeima pie tā atgriezīsies rudenī. Advokāts uzskata, ka šis ir nevis juridisks, bet politisks jautājums - vai uzsākt īpašumu atdošanu ne tikai ebrejiem, bet arī citiem pretendentiem. Arī ebreju organizācijas nav pierādījušas tiesību pārmantojamību, bet Saeimas lēmums, ja tāds būs, balstīsies politiskajā gribā un taisnīguma apziņā, uzskata Z. Krastiņš.
Tiksies un uzklausīs
Šodien A. Lazdiņš pieteicies Saeimā tikties ar deputātu Ojāru Ēriku Kalniņu (Vienotība), kurš Dienai atzina, ka ir gatavs uzklausīt biedrības pārstāvi, lai arī šis jautājums nav viņa vadītās Ārlietu komisijas kompetencē. «Neredzu iemeslu, kāpēc biedrība nevar pretendēt uz vēsturisku īpašumu,» savu viedokli izteica deputāts. Viņš gan piebilst - ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma risināšanas gaita liecina, ka labāk veicas, ja jautājumu virza Ministru kabinets un tā sagatavošanā iesaistītas atbildīgās ministrijas.
Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) ir noskaņots skeptiski. Viņš norāda, ka biedrībai ir jāpierāda saistību tiesību pārņemšanas fakts, taču arī tas vēl negarantē deputātu atbalstu. «Ja biedrība vērstos Juridiskajā komisijā, no juridiskā viedokļa tā atbalstu nesaņemtu. Denacionalizācijas process ir beidzies. Pat ja tiesas ceļā pierāda, ka ir tiesību pārņēmēji, tas nerada viņiem īpašuma tiesības,» norādīja G. Bērziņš. Viņš atsauca atmiņā tiesāšanos par īpašumiem Mežaparkā, kad kāda Rīgas būvbiedrība pieteicās par mantinieci firmai, kas pastāvējusi līdz karam, un savā prasībā lūdza atjaunot īpašuma tiesības uz tās priekšgājējai piederējušiem zemes īpašumiem. Tiesāšanās notika vairākās instancēs, bet būvbiedrības prasība tika noraidīta.
Līdzīgās domās ir arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība). Viņa atgādina, ka apmēram pirms desmit gadiem jau bijuši līdzīgi gadījumi, kad veidojās jaunas biedrības, kas gribēja būt tiesību pārņēmējas. Tiesas ceļā tas nav izdevies. «Tieši tāpēc ebreju īpašumu gadījumā būs likums, jo tas būs izņēmums ar pilnīgi citu argumentāciju,» norādīja deputāte. Viņasprāt, ir skaidri jānodala juridiskas personas pretenzijas uz kādu īpašumu un ebreju īpašumu jautājums.