Viņai šķitis, ka, pateicoties kāzām, attiecības ar Georgu pāries citā līmenī. Raugoties jau no šodienas skata punkta, viņa saprot, ka mīlestība, lai arī ļoti stipra, bijusi drīzāk bērnišķīga, un viņi to pārauguši. Mācījušies kopā augstskolā, bet, kad to pabeiguši, izrādījies, ka viņiem īsti nav nekā kopēja, ir tikai pieķeršanās. Kad Georgs Annu bildināja, viņa bijusi priecīga, lai gan jau tajā brīdī sākusi šaubīties. Atskatoties uz notikušo, Anna ir pārliecināta par to, ka nedrīkst precēties, ja kaut mazliet neesi par kaut ko droša. Viņi vienkārši nav bijuši viens otram piemēroti. Vai vienkārši par jaunu. Ja viņi iepazītos 25 gadu vecumā, tad varbūt varētu savaldīt visas pretrunas, vecumam, šķiet, tomēr ir liela loma. Galvenais: nedrīkst precēties bez mīlestības. Ģimene - tas ir liels darbs, un bez vēlmes to darīt nekas nesanāks.
Jā, Anna kāzu dienā esot bijusi pat ļoti laimīga, jutusies kā princese: kleita, frizūra, radinieku un draugu priecīgās sejas, šķitis, ka viss būs labi... Tomēr ģimenes dzīve neizdevās. Viss sācis jukt un brukt, un Annai pat neesot bijis vēlmes kaut ko glābt. Kad abi nolēmuši šķirties, bijis ļoti, ļoti smagi. Viņa joprojām no tā visa līdz galam nav atguvusies, ir palikusi rūgtuma izjūta. Vēl gadu pēc šķiršanās viņa domājusi par šo situāciju, bijusi pat doma mēģināt atjaunot attiecības. Ja būtu iespējams visu mainīt, Anna toreiz nebūtu precējusies.
Neveiksmīgais gadījums Annai gan nav atņēmis vēlmi vēlreiz apprecēties, nodibināt ģimeni, laist pasaulē bērnus. Lai gan ir pagājis maz laika (gads un trīs mēneši) kopš šķiršanās, Anna ir gatava mēģināt vēlreiz. Iespējams, tāpēc, ka viņa piederot pie tām sievietēm, kurām ir jābūt precētām, kuras nav radītas būt vienas. Iegūtā pieredze viņai ļauj neatkārtot iepriekš pieļautās kļūdas, tomēr viņa nav laulību pretiniece: «Ja pa īstam mīlat viens otru, esat jau nedaudz padzīvojuši kopā, tad droši precieties!» Ģimene ir ģimene. Tie, kas gadiem ilgi vienkārši tāpat dzīvo kopā, ļoti bieži izšķiroties. Ko dod zīmogs? Dod vairāk atbildības vienam par otru.