Šis uzņēmums šovasar uzvarējis Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta iepirkuma konkursā un izstrādās jauno Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020. gadam.
Sākotnēji - XX gadsimta 90. gados - uzņēmums ELLE izstrādājis Eiropas Savienības (ES) prasībām pielāgotas sistēmas attiecībā uz dabas aizsardzību, ūdens attīrīšanu un apsaimniekošanu, gaisa kvalitāti. «Palīdzējām valsts līmenī mainīt politiskās nostādnes un normatīvos aktus. Tad sākām strādāt ar privātajiem klientiem - veicām ietekmes uz vidi novērtējumus lielajiem atkritumu poligoniem un uzņēmumiem, kuri gatavojās šeit atklāt savas ražotnes,» stāsta ELLE valdes priekšsēdētājs V. Vilnītis. Pašlaik uzņēmumā puse no veicamajiem darbiem ir Eiropas Komisijas projekti, otra puse - valsts un pašvaldību projekti, kā arī privātā tirgus klientu pasūtījumi. «Baltijas valstu mērogā esam liels uzņēmumu tīkls, pat lielākie, kas nodarbojas tikai ar vides aizsardzību,» uzsver V. Vilnītis.
Jau 2000. gadā, vadoties pēc ES prasībām, ELLE sāka izmantot mūsdienīgu gaisa piesārņojuma izkliedes programmu ADMS, ko izstrādājis Kembridžas vides konsultantu birojs - CERC. Kopš 2003. gada ELLE piedāvā profesionālus, normatīvo aktu prasībām atbilstošus pakalpojumus arī gaisa piesārņojuma izkliedes novērtēšanai un pārvaldībai.
Apkopos visu informāciju
Pirmais uzņēmuma ELLE pienākums būs saistīts ar līdzšinējā gaisa piesārņojuma analīzi un novērtējumu, apkopojot vairāku gadu garumā iegūtos gaisa kvalitātes mērījumu datus Rīgas pilsētas un valsts gaisa kvalitātes novērojumu stacijās. «Iegūtos mērījumu rezultātus vērtēsim kopā ar meteoroloģiskajiem datiem, jo gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanai ir svarīgs arī vēja ātrums, virziens, gaisa mitrums un temperatūra,» skaidro V. Vilnītis un turpina: «Vēl nepieciešami aprēķini par automašīnu plūsmu - daudzumu, ātrumu, sadalījumu diennakts stundās visās Rīgas ielās. Savukārt datus par rūpnieciskiem punktveida avotiem iegūsim, izmantojot statistikas datu bāzi 2-Gaiss, ko uztur Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tajā atskaites par piesārņojuma izmešu daudzumiem un avotiem katru gadu sniedz visi piesārņojošās darbības veikušie uzņēmumi.»
Vides speciālistiem būs jāaprēķina arī piesārņojums, ko «noķert» ir grūtāk - mājsaimniecībās izmantotā apkure. Kā skaidro V. Vilnītis, jebkurš mājsaimniecībās izmantojams apkures katls vairāk vai mazāk piesārņo gaisu. «Mums priekšā liels darbs - saprast, kuras mājas pieslēgtas centrālajai apkurei, kurās apkure notiek ar gāzi un kurās tiek izmantota malkas vai cita apkure. Centralizētās siltumapgādes katlumāju Rīgā nav daudz, un tās ir dokumentētas. Gāzes apkures katlos savukārt rodas tikai slāpekļa dioksīds un citu piesārņojošo vielu gandrīz nav. Mums jāiegūst ziņas par pārējiem kurināmā veidiem, un tam var izmantot dažādas metodes. Citu projektu ietvaros esam jau veikuši iedzīvotāju aptaujas par kurināmā patēriņu mājsaimniecībās,» atklāj V. Vilnītis.
Informācija no gaisa kvalitātes mērījumu stacijām un informācija par satiksmi un apkuri ir galvenie gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanai nepieciešamie avoti, taču vēl nozīme ir arī pilsētas ģeometrijai. «Pilsētas centrā, kur mājas ir lielas un ielas šauras, veidojas tā sauktie kanjoni, un automašīnu radītie izmeši tajos neizkliedējas. Līdz ar to būs jāņem vērā arī pilsētas apbūves īpatnības. Piemēram, trokšņu sienas - tās aiztur ne tikai trokšņus, bet arī gaisa piesārņojumu, tiesa, šādu sienu pilsētā nav daudz,» paskaidro V. Vilnītis.
Modelis visai pilsētai
Kad būs savākti gaisa piesārņojuma avoti, datorprogrammā ievadīta Rīgas pilsētas trīsdimensiju ģeometrija, kā arī meteoroloģiskie dati par katru diennakts stundu pēdējos gados, speciālisti veiks gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu. Modelējot kļūs redzamas tās vietas pilsētā, kurās tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi un kas ir šo pārsniegumu avoti. Speciālisti salīdzinās modelēšanas datus ar gaisa kvalitātes stacijās veiktajiem mērījumiem.
V. Vilnītis skaidro: «Tad var ar modeli «spēlēties». Piemēram, atstājot transportu un izslēdzot apkuri un rūpnieciskos piesārņotājus, redzam, ka transports rada 50% piesārņojuma. Pieslēdzam apkuri un ieraugām, ka piesārņojums sasniedz jau 70%. Pieņemu, ka Krišjāņa Valdemāra ielā lielāko daļu piesārņojuma rada transports, taču šādi mēs to varam pārbaudīt. Respektīvi, piesārņojuma avotu devuma noskaidrošana ļauj saprast, kuros karstajos punktos kuri ir galvenie piesārņotāji. Tad jau varam piedāvāt risinājumus - piemēram, vai gaisa kvalitātes uzlabošanai pietiktu, ja automašīnu plūsmu samazinātu par 25%? Datorprogramma koriģē automašīnu plūsmu, veic pārrēķinus, līdz iegūstam normatīviem atbilstošu gaisa kvalitāti.»
Kad atrasts matemātiski optimāls risinājums, tālāko lēmumu pieņemšana ir atbildīgo institūciju ziņā. Kā atzīst V. Vilnītis, samazināt, piemēram, autotransporta plūsmu karstajos punktos iespējams dažādos veidos: «Var uzlikt iebraukšanas aizlieguma zīmi, taču ne vienmēr tas vajadzīgs, jo autovadītāji atradīs apbraucamos ceļus. Tajos gaisa piesārņojuma problēma var būt uz pieļaujamo normu robežas, teiksim, apkures dēļ, bet autoplūsmas palielināšanās šo punktu var pārvērst par karsto punktu. Uz problēmu jāskatās kompleksi, nepārstumjot to citviet, tāpēc tagad gatavojam modeli visai Rīgai, nevis atsevišķām problemātiskajām vietām.»
Instrumentu ir daudz
Taujāts par risinājumiem mājsaimniecībās izmantoto apkures iekārtu radīto emisiju gaisā samazināšanai, vides speciālists norāda - videi kaitīgo kurināmo būtu iespējams padarīt dārgāku, vienlaikus rodot iespēju pieslēgties vidi saudzējošiem apkures veidiem - centralizētajai siltumapgādei vai gāzes apkurei. «Taču neko nevar atrisināt jau šodien un rīt, tāpēc rīcības programma paredzēta pieciem gadiem. Turklāt Rīgā ir dažas problēmas, kuras nevar atrisināt arī piecu gadu laikā. Piemēram, pilsētas plānojums, kurā rūpnieciskās zonas bieži ir pārāk tuvu dzīvojamām - tās vienmēr viena otrai traucēs. To visu var risināt daudzu gadu garumā ar teritoriālo plānošanu.»
Modelējot ELLE vides speciālisti izmēģinās, ko vajag mainīt un kādi varētu būt veicamie pasākumi, lai Rīga iegūtu gaisu bez kvalitātes normatīvu pārsniegumiem, atbilstoši likumdošanai. V. Vilnītis uzskata, ka pilsēta var izdarīt ļoti daudz, jo īpaši autotransporta plūsmas regulēšanas ziņā: «Ne tikai uzlikt zīmes - atļaut vai aizliegt transportam stāvēt - un ne tikai paaugstināt vai samazināt autostāvvietu vai sabiedriskā transporta biļešu cenas. Ceļazīmes, ātruma ierobežojumi, stāvvietas, sabiedriskais transports, maksa par iebraukšanu noteiktās vietās - ir ļoti daudz vides politikas instrumentu, kas līdz šim netiek pilnībā izmantoti. Tos visus kombinējot, transporta plūsmu var vadīt ļoti efektīvi.»