Piektdien minētā darba grupa būtiskus lēmumus nepieņēma, vien sadalīja atbildības ministriju starpā un vienojās par turpmāk veicamajiem darbiem. «Tā bija tehniska sanāksme, kurā būtiski lēmumi netika pieņemti,» Dienai teica satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) padomniece Ināra Pomere. Viņa apliecināja, ka airBaltic auditoriem - kompānijai KPMG - nosūtīta vēstule ar lūgumu auditu paātrināt, taču piektdien audita rezultāti vēl saņemti nebija. KPMG uz jautājumu par savu lēmumu attiecībā uz audita termiņu Dienai tiešu atbildi nesniedza. Valdība šonedēļ saīsināja audita termiņu no sākotnēji noteiktā 4. jūlija līdz pirmsjāņu dienām.
Kā Diena jau ziņoja, airBaltic audits, visticamāk, kļūs par nozīmīgu posmu tālāko lēmumu pieņemšanai valdībā. Ja apstiprināsies ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) nesen paustās bažas par airBaltic maksātspējas problēmām, valdībai kā airBaltic akciju kontrolpaketes turētājam (pieder 52,6 % akciju) nāksies izšķirties par tālāko iesaistīšanos šajā kompānijā un piedalīties tās finanšu stabilizācijā. U. Augulis nesen norādīja, ka «valsts šobrīd nevarēs investēt papildus līdzekļus uzņēmumā, ja šāda nepieciešamība radīsies» un «finansiāla atbalsta nepieciešamības gadījumā airBaltic būs iespējams rēķināties tikai ar privāto akcionāru papildus ieguldījumiem». Otrs iespējamais scenārijs ir valsts akciju pārdošana, piemēram, ar airBaltic privāto akcionāru (Baltijas aviācijas sistēmas (BAS)) saistītam investoram vai Ķīnas aviokompānijai Hainan Airlines, kuras vārds publiski izskanējis kontekstā ar airBaltic akciju pirkšanu. BAS šobrīd uz pusēm pieder airBaltic šefam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētam uzņēmumam Taurus Asset Management Fund Limited, ko pārstāv kāds Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns. airBaltic jau ilgstoši kreditē Latvijas Krājbanka un tās īpašnieks - banka Snoras, kas pieder Krievijas biznesmenim Vladimiram Antonovam.
Nākamnedēļ varētu tikt sasaukta arī airBaltic padomes sēde, kas nenotika 15. jūnijā, jo B. Fliks esot uzdevis BAS pārstāvjiem padomes sēdē nepiedalīties, atsaucoties uz airBaltic padomes locekli Gintu Kiršteinu (padomē pārstāv valsts intereses), vēsta BNS. Latvijas puse ir ieinteresēta, lai uz padomes sēdi ierastos arī pats B. Fliks, kurš jau ilgāku laiku atrodas ārpus Latvijas.
Viens no šķēršļiem valsts kā airBaltic akcionāra interešu realizācijai ir par labu privātajam akcionāram 1995. gadā noslēgtais airBaltic akcionāru līgums. Divas reizes (2009. un 2010. gadā) tas ticis mainīts, taču būtiski uzlabojumi no valsts interešu viedokļa līgumā nav panākti.
2009. gadā, kad airBaltic pameta tās akcionārs - skandināvu lidsabiedrība SAS - un par līdzīpašnieku kļuva B. Fliks, līgums tiks mainīts pirmo reizi. Valsts kanceleja (VK), kas piedalījās līguma pārslēgšanā, Dienai norādīja, ka «nodrošināja valsts interešu maksimālu aizsardzību, ciktāl to pieļāva pašas valsts iepriekš uzņemtās saistības airBaltic sakarā». VK norāda, ka 1995. gada līgums Latvijai kā vairākuma akcionāram bija neizdevīgs, un tā sekas bija «strukturāli vājas LR kā vairākuma akcionārā pozīcijas attiecībā uz 2009. gada līguma nosacījumiem». VK uzskata, ka būtiskākās izmaiņas salīdzinājumā ar 1995. gada līgumu (ar SAS un investīciju fondiem) no valsts interešu aizsardzības aspekta, - tika izbeigta privātā akcionāra ekskluzīva privilēģija noteikt airBaltic būtiskos darbības jautājumus. Savukārt 2010. gadā slēgtajā līgumā par akcionāru sadarbību (laikā, kad valsts airBaltic kapitālā ieguldīja 15 miljonu latu) esot iekļauta konfidencialitātes klauzula, un tā saturs netiek izpausts. Satiksmes ministrijā Diena uzzināja, ka 2010. gadā līgumā veikti apjomīgi redakcionāli labojumi, taču saturiski labojumi neesot būtiski.
Vairāki Dienas aptaujātie tiesību eksperti atzina, ka valsts noslēgto akcionāru līgumu bez pušu vienošanās tagad lauzt būtu ļoti grūti. LU Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs norāda, ka valsts var realizēt savas kā akcionāra tiesības, piemēram, rosinot iespējamo zaudējumu, ja tādi ir bijuši, piedziņu.