Par šo paziņojumu gandarījumu izteicis aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). Viņš atgādinājis, ka Kanāda bija viena no pirmajām valstīm līdzās ASV, kas pēc 2014. gada martā veiktās Krimas aneksijas un drošības situācijas izmaiņām Eiropā jau 2014. gada pavasarī nosūtīja Sauszemes spēku karavīru rotu uz Eiropu, kā arī sešus iznīcinātājus CF-18 dalībai NATO patrulēšanas operācijā gaisa telpā virs Baltijas.
Pauž entuziasmu
«NATO samita lēmumi gan neatcels mūsu saistības. Tieši otrādi, lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanas, kā arī jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tostarp militāro mācību infrastruktūra, lai varētu uzņemt sabiedrotos,» izteicies R. Bergmanis.
Piektdien samita laikā valstu un valdību vadītāji ir apstiprinājuši jau 14. jūnijā Briselē NATO aizsardzības ministru panākto vienošanos par četru kaujas grupu izveidošanu un izvietošanu alianses austrumos - pa vienai kaujas grupai katrā no trim Baltijas valstīm, kā arī vienu Polijā.
Daudznacionāla bataljona vadīšana Latvijā ir viena no iespējām sekmēt stabilitāti un drošību Eiropā laikā, kad tas ir ļoti nepieciešams, Dž. Trudo teikto žurnālistiem atstāsta LETA. Jautāts par izskanējušo informāciju, ka Kanāda ļoti nevēlējās uzņemties bataljona vadību Latvijā, Dž. Trudo skaidrojis, ka situācija ir gluži pretēja un Kanāda bijusi «entuziastiska uzņemties pienākumus, lai palīdzētu aliansei». Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar Dž. Trudo, apliecinājis, ka Kanādai kā Latvijā izvietojamā NATO daudznacionālā bataljona ietvarnācijai tiks nodrošināts viss nepieciešamais atbalsts.
Šodien Latvijā ierodas Kanādas ārlietu ministrs Stefans Dions, kuram paredzētas tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība) un aizsardzības ministru R. Bergmani. S. Dions apmeklēs NATO stratēģiskās komunikācijas centru un tiksies ar tā vadītāju Jāni Sārtu.
Sadarbosies arī ar Poliju
R. Bergmanis aģentūrai LETA apliecinājis, ka līdz ar Kanādas karavīriem Latvijā ieradīsies arī Polijas karavīri. Oficiāla apstiprinājuma no Polijas gan vēl nav bijis. Neoficiāli samitā izskanējis, ka Latvijā varētu ierasties arī Itālijas, Dānijas, Portugāles vai Francijas karavīri. Valsts prezidents R. Vējonis sestdien ticies ar Polijas Valsts prezidentu Andžeju Dudu un atzīmējis abu valstu ciešo sadarbību un lieliskās divpusējās attiecības, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests. Īpaši prezidents uzsvēris Polijas regulāro un aktīvo dalību NATO gaisa spēku patrulēšanas misijā Baltijas valstīs, kā arī militārās mācībās un ieguldījumu NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra dibināšanā. Amatpersonas vienojušās 2018. gadā apmainīties valsts vizītēm, turpinot stiprināt Polijas un Latvijas draudzīgās attiecības.
Arī turpmāk Afganistānā
Sestdien samita laikā apstiprināta deklarācija, kas paredz, ka alianse turpina apmācības operāciju Resolute Support Afganistānā pēc 2016. gada, tas nozīmē, ka NATO turpinās Afganistānas drošības sektora iestāžu apmācību un konsultēšanu, sekmēs NATO un Afganistānas politisko dialogu un praktisko sadarbību, kā arī atbalsta sniegšanu Afganistānas Nacionālo drošības spēku uzturēšanai. R. Bergmanis informējis, ka NATO samita lēmuma kontekstā Latvija turpinās 2012. gadā sākto dalību Afganistānas Nacionālo drošības spēku atbalsta fondā, sniedzot ikgadēju finansiālu ieguldījumu fondā 500 000 ASV dolāru apmērā no 2018. līdz 2020. gadam, par to Ministru kabinets vienojās īsi pirms samita.
Samitā ir apspriesta arī Gruzijas un Ukrainas iespējamā tuvināšanās aliansei, un E. Rinkēvičs izteicies, ka «Gruzijas uzcītība, strādājot pie reformu efektīvas ieviešanas, būtu atzinīgi novērtējama. Latvija uzskata, ka Gruzijas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks». Tomēr aģentūrai LETA ministrs sacījis, ka «ir pilnīgi skaidrs, ka ne Ukrainas, ne Gruzijas dalība NATO nav tuvāko gadu jautājums», gan piebildis, ka ir jāstrādā pie tā, lai šīs valstis kļūtu spēcīgākas iekšpolitiski, lai NATO sniegtu visu nepieciešamo atbalstu arī to aizsardzībā. Savukārt sadarbība ar Ukrainu tiek pietuvināta NATO un Gruzijas sadarbības modelim, par kādu tika lemts Velsas samitā 2014. gadā, taču nav runa par Ukrainas tuvināšanos NATO militārpolitiskā ziņā.