Jāuzņem visi
Zviedrijā nauda skolēnam seko līdz pat skolai, savukārt Latvijā - līdz pašvaldībai. Latvijā skolas finansē no divām kabatām - valsts finansē skolotāju algas, bet pašvaldības sedz uzturēšanas izdevumus, savukārt Zviedrijā ir viena kabata - pašvaldības finansējums. Zviedrijas nodokļu sistēmas īpatnības, valsts pārskaitījumi un izlīdzināšanas fonds, kas «atņem bagātajiem un atdod nabadzīgākajiem», ļaujot pašvaldībām iegūt tādus līdzekļus, lai tās varētu pašas nosegt visu skolu izdevumus.
Vaučers nav papīra kvīts, tā ir virtuāla nauda, kas seko skolēnam un pārvēršas reālā finansējumā skolai. Vaučera vērtību aprēķina katra pašvaldība, valsts šajā ziņā neko neietekmē. Zviedru izpratnē bezmaksas izglītība nozīmē, ka tā tiešām ir bezmaksas. Uz jautājumu, vai pašiem nav jāpērk mācību grāmatas vai citi līdzekļi, Dienas apmeklētā Marijas Fjelstrēmas un Ulrika Bjerklunda ģimene, kurā ir divi skolas vecuma dēli, uz mums skatās nedaudz izbrīnītām acīm. Neesot jāpērk pat pildspalvas un zīmuļi, arī pusdienas ir apmaksātas. Pašiem jāiegādājas sporta kurpes, bet formastērpu sporta stundām puišiem iedod skola.
Visām pašvaldībām būtu jāizstrādā elastīgi principi, lai piešķirtu finansējumu, vadoties pēc skolas vajadzībām, uzskata Stokholmas Universitātes asociētais profesors Ulfs Fredriksons. Tomēr daudzas vietvaras pašlaik skolas finansējot vienādi, lai arī skolēni atšķiras. Esot arī labi piemēri - pašvaldības, kas attīstījušas skolu finansēšanas sistēmu un piešķir papildu vaučerus par noteiktiem kritērijiem, piemēram, ja skolā mācās imigrantu bērni vai bērni ar zemu sociālekonomisko statusu.
Zviedrijas Skolu pārvaldes ģenerāldirektora vietnieces Helēnas Engmo teiktais liecina, ka vaučeru sistēma nav ceļarullis, kas mazās skolas nolīdzina līdz ar zemi. Ja skolas ar nelielu skolēnu skaitu vada saimnieciski, tās varot izdzīvot, piemēram, kooperējoties ar citām skolām un atsevišķus skolotājus pieņemot uz nepilnu slodzi.
Vaučers bērniem seko, lai arī kuru skolu viņi izvēlētos. Pamatskolām nav ļauts atlasīt skolēnus, kurus tā vēlas uzņemt. Ja gribētāju ir vairāk nekā vietu skolā, uzņem pirmos pieteikšanās secībā. Savukārt vidusskolās skolēnus uzņem pēc atzīmēm, tur ir konkurss, stāsta H. Engmo.
Ieguvums - dažādība
Būtiska vaučeru sistēmas iezīme ir vienlīdzīgi finansēšanas principi pašvaldību un privātajām jeb tā dēvētajām brīvajām skolām, kas stimulē privātā sektora interesi par skolu veidošanu. Pašvaldības savām skolām nedrīkst dot ne kronu vairāk, savukārt mācības brīvajās skolās ģimenēm ir par brīvu tāpat kā mācības pašvaldību skolās.
Viens no iemesliem, kāpēc Zviedrijā atbalsta brīvās skolas, ir dažādība - gan pašas brīvās skolas var ienest izglītībā atšķirīgas pedagoģiskās pieejas, gan pašvaldību skolas pēc šīs sistēmas ieviešanas sāka vairāk eksperimentēt un izmantot atšķirīgas pieejas, stāsta Zviedrijas lielākās pedagogu arodbiedrības pētniece Terēze Billere. Iesākumā brīvās skolas tiešām strādāja ar alternatīvām metodēm, daļa turpina to darīt, bet nu brīvo skolu skaits ir pieaudzis un turpina pieaugt. Līdz ar pieaugumu vairojušās arī problēmas. Proti, ne visas skolas veidojuši ideālu vadīti īpašnieki, kurus interesē izglītības kvalitāte un dažādība izglītības piedāvājumā, daļu vairāk interesējot bizness.
«Vairumā gadījumu brīvās skolas nav bāzētas noteiktā pedagoģiskā idejā. Tās izveido lielas kompānijas, kas vēlas iegūt ātru peļņu, uzdzen vērtību un pārdod skolas, lai gūtu vēl lielāku naudu,» stāsta U. Fredriksons. Iepriekš brīvās skolas esot bijušas pat pārāk brīvas, piemēram, daļā skolu pat neesot bijusi bibliotēka. Tagad gan tas mainīts - jaunajā Izglītības likumā teikts, ka uz brīvajām skolām attiecas tie paši noteikumi, kas uz pašvaldību skolām. H. Engmo papildina, ka izveidota arī komisija, kas pēta brīvo skolu sistēmu un to kvalitāti.
Diskutē par peļņu
Zviedrijā norit asas diskusijas, kam var piederēt skolas un vai brīvajām skolām vajadzētu ļaut gūt peļņu. Teorētiski - jo skolai vairāk skolēnu, jo lielāka peļņa, taču ne vienmēr skolas konkurē ar kvalitāti. Tās daudz ieguldot mārketingā. «Piemēram, dzirdam - ja atnāksi uz šo skolu, dabūsi datoru,» skaidro Zviedrijas Izglītības ministrijas valsts sekretārs Bertils Estberjs.
«Vaučeri neuzlaboja kvalitāti tādā veidā, kā cilvēki domāja - ka būs sacensība starp skolām, ka vecāki izvēlēsies skolas,» skaidro U. Fredriksons. Labāk izglītotie un informētie vecāki esot aktīvākie skolu izvēlē, tāpēc veidojoties situācija, kad viņi izņem bērnus no vienām skolām un sūta citās, savukārt bērni, kuru vecāki ir mazāk informēti, nonāk tuvākajās skolās un tajās arī paliek. Tas rada sava veida noslāņošanos. Turklāt daļā pašvaldību, piemēram, Zviedrijas ziemeļos, ir maz skolēnu, maz skolu, un tur nekāda konkurence neveidojas.
Arī B. Estberjs piekrīt, ka skolu konkurences ieguldījums izglītības kvalitātes celšanā ir neliels. Viņaprāt, vecākiem ir grūti izvēlēties labāko skolu: «Kā zināsiet, kura ir labākā?» Problēma arī tā, ka slikti strādājošas skolas esot grūti slēgt. «Ja jums ir veikals un jūs zaudējat pusi no klientiem, to slēdzat. Ar skolām nav tik viegli. Šajā skolā joprojām ir skolēni, un jāizlemj, ko darīt ar viņiem. Ir arī politiska cena par skolas slēgšanu,» teic B. Estberjs.
Vaučeru sistēma Zviedrijā ir stabila. «Esam par brīvu skolu izvēli,» paskaidro B. Estberjs. Viņš gan uzreiz arī piebilst: «Ja gribam uzlabot rezultātus, mums jāfokusējas uz patiešām svarīgu lietu - uz mācību procesu skolās un skolotāju kompetences uzlabošanu.»