Zintniece aicina nogaršot dedestiņu un mārrutku ziedus, izsmaržot baltās maijrozītes un atklāj receptes, kas dod spēku, uzmundrina, palīdz atjaunot enerģiju. Baltais amoliņš, asinszāle, avene, tīruma atraitnīte, alteja, āboliņš. Blaktene, balanda, bērzs. Ceriņš, ceļteka. Dedestiņa, kuras ziedi garšo kā cukurzirņi - brīnumgardi! Te ir viss no A līdz Z.
Miesai un jušanai
«Tas ir mīts, ka ārstnieciskos augus vajag vākt tikai pirms Jāņiem vai pilnmēnesī. Tie jāvāc, kad augs sāk ziedēt - līdz pilnziedam. Tad ir visstiprākais,» zina teikt zāļu sieva. Un vēl augus vākt vajag, kad tie visspēcīgāk smaržo - vieni no rīta, citi vakarā. «Kad saule augu ir nomocījusi, ko tāds man var līdzēt? Pusdienlaikā augus nevācu, tad tie paši ir vāji,» saka Līga.
Katram augam savs iedarbības spēks. «Lapu salātus un gurķus varam ēst porcijām - kā nav paēdis, tā nav. Bet ir tādi augi kā, piemēram, vērmeles, ko vajag tikai mazu kriksi, lai saprastu, cik tajā liels spēks,» stāsta Līga un piebilst, ka mūsu pļavās ir tikai viens bīstams augs - ļaunā gundega, kas mazliet atšķiras no dzeltenās gundegas. Visi pārējie augi, atbilstoši izmantoti, var stiprināt veselību un pašsajūtu.
Līgas Reiteres pļavas alfabētā apstājamies pie ievas. «To izmanto pie liela pārguruma, aizturētām emocijām, kad cilvēks sakreņķējies, sastrīdējies. Pirtiņā pie 65-70 grādiem ieva jau smaržo kā mandele, tā zaudē rūgtumu, paliek salda. Vai mēs, cilvēki, kad esam sastrīdējušies, arī negribam mainīties no rūgta uz saldu?» Smaržu izmanto, lai veicinātu atmiņu, domāšanu, prāta spējas kā tādas. «Smarža iedarbojas uz jušanu,» skaidro zintniece, «bet auga sulīgā daļa, ko var ēst un dzert - uz baudīšanu ar miesu. Lai varētu kustēties, izbaudīt dzīvē visu, kas saistīts ar garšu, smaržu un tausti.»
Līga rokās ņem jasmīnu. Dabā tas smaržo vakarā. «Visi augi nesmaržo vienā laikā. Tie, kas smaržo vakarā, vajadzīgi vakara vajadzībām, tie, kas no rīta - rīta vajadzībām. Vakarā vajag mieru un labu miegu, izgulēties, nespārdīties, nevazāties apkārt. Dienā darbs dzen darbu un nav vaļas pat divas bučas iedot, bet vakarā var atļauties ko vairāk - to var atbalstīt augi, kas vakarā smaržo. Matiola, jasmīns, naktsvijole.»
Rūgtumu vajag vienmēr!
Līga turpina: «Dievkrēsliņu, piemēram, izmanto, lai apkarotu vēža šūnas. Pīlādzis der imunitātei. Tīruma kosa, sūrene, panātre tējā jālieto pusmūža cilvēkiem - tā labi stiprina veselību. Kosa palīdz nieru veselībai un pie locītavu vainām. Vīriešiem tējā liek nauduli, kosu un sūreni.» Savukārt visas kumelītes, magrietiņas un ilzītes palīdz regulēt vēderu un pielietojamas kosmētikas receptēs. Ļoti stipra zāle ir pelašķis, to izmanto smagām slimībām, bet palīdz arī pie saaukstēšanās, kad vajag attīrīt plaušas, stiprināt sirdi. Plostbārža sēklas lieto, lai veicinātu aknu šūnu atjaunošanos. Lai zobi nekrīt laukā, vecam cilvēkam vajag zilgalvīti - ar novārījumu skalo muti vai pakošļā svaigā veidā.
Kas pļavas alfabētā ir pret pārgurumu? «No kā cilvēks pārgurst - no tā, ka darījis par daudz vai neko. Ja neko nav darījis, tad to sauc par depresiju; ja par daudz darījis, arī uznāk apnikums. Tad dod brīnumdziru. Uz lina izžāvē mežrozes ziediņus, saberž lillā pulverī. Ņem stikla trauku, pustējkaroti liek pulveri, kam uzlej karstu ūdeni, apmaisa. Pēc laika dzēriens maina krāsu uz rozā, tad gaiši zilu, līdz paliek bezkrāsains. Iedarbīgākais - kamēr krāsains.»
Zāļu sieva iesaka dzert rūgto vērmeļu vai mazliet maigāko vībotnes tēju - tās noņem neirozi, uzlabo atmiņu, veicina prāta spējas. Var nokošļāt divas vībotnes lapas - ja mutē rodas sausāka sajūta, deva bijusi pietiekama. Vībotnei ir tūlītēja iedarbība. Ja sausnēšanas sajūtu nemana, vajag lielāku devu. «Rūgtumu vajag vienmēr, to vajag pulka! Ja rūgtvielas nelieto, slikti strādā žults. Ja slikti strādā žults, slikti darbojas aknas. Ja slikti aknām, slikti visai gremošanas sistēmai. Un, ja slikta gremošana, viss līdz brošai - cilvēks nekur negrib iet un neko negrib redzēt. Ja rūgtvielas organismā nav pietiekamā daudzumā, cilvēks sāk izpaust rūgtumu attieksmē pret citiem. Mainās garīgā jušana. Bet organismā visam ir jābūt līdzsvarā, tāpēc to rūgtumu vajag.»
Savukārt nervozam cilvēkam gultā zem palaga - krustu rajonā līdz pleciem - var likt dievkociņu. Tad mierīgāk gulēs, nebūs sliktu sapņu.
Viens augs, trīs receptes
«Viss ēteriskais, kas nāk no ziediem, lakstu virskārtas, der galvai. No sulīgiem lakstiem iegūtais - mīkstām iekšām - plaušām, sirdij, aknām, nierēm, kuņģim. Kas nāk no cietiem kātiem, saknēm, augļiem vai sēklām, der cietām iekšām - kauliem, locītavām, nierakmeņiem, žultsakmeņiem,» iesaka Līga Reitere. Viņa zina, kā no viena auga iegūt trīs receptes - pareizā brīdī nolejot uzlējumu. «Vispirms tēju aplej, dažas minūtes pagaida un pirmo puskrūzīti nolej nost - to dzer, lai stiprinātu visu nervu sistēmu, atmiņu, domāšanu. Pārējais uzlējums turpina ievilkties 10-15 minūtes - tas būs mīkstajām iekšām. Augu uzvārot uz pirmo burbuli, to atstāj ievilkties pusstundu - tāda tēja derēs cietajām iekšām. Bet, ja ziedus vārīs, tie sen būs zaudējuši visu vērtību. Vārīt var augu cietās daļas,» norāda zāļu sieva.
Ko zāļu sieva iesaka veciem, nogurušiem cilvēkiem? «Kad pelašķis savākts, buntītē sažāvēts, uz ķisena uzliek marli, uzkaisa pelašķu ziedus, pāri pārloka marli - ziedi būs priekš gulēšanas - iedarbosies kā inhalācija. Lai nesāp galva, lai nav liela temperatūra, lai nesāp kauli. Ja ar ziediem panākam, ka vecais cilvēks elpo ar pilnu krūti, tagad vajag panākt, ka viņš elpo ar visu ādu. Pelašķa kātus katlā iekšā un uzvāra uz pirmo burbuli. Novārījumu pievieno vannas ūdenim un ar to vecam cilvēkam mazgā miesu, lai elpo visas ādas poras. Mazgāt visvieglāk ar mārrutku lapām. Norīvēties var ar sūreni - tā attīra ādas poras. Kur palika novārītie kāti? Tos vajag likt uz grīdas un izmasēt pēdas velvi - caur pēdas velvi, to masējot, cilvēka miesās atgriežas miers un kārtība!» iesaka Līga Reitere.