Būs arī algu koncepcija
Par prioritāti noteikta cīņa ar organizēto noziedzību, imigrācijas kontrole no trešajām valstīm un nelegālās imigrācijas ierobežošana. Solīts arī izveidot «vienotu, integrētu drošības struktūru vadības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu resursu pārvaldi un spēju reaģēt operatīvās situācijās, efektīvi izmantojot visus nacionālos un starptautiskās sadarbības rezultātā pieejamos resursus». Lūgta komentēt Iekšlietu ministrijas (IeM) prioritātes, ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Holma Dienai norādīja, ka viens no galvenajiem uzdevumiem jaunajā valdībā ir pabeigt jau iesākto darbu pie Valsts policijas (VP) attīstības koncepcijas projekta. Līdz maijam tas ir jāizskata valdībā, un tad jāsāk pakāpeniska realizācija. Starp koncepcijā minētajiem VP mērķiem ir likumpārkāpumu efektīvāka novēršana, sadarbojoties dažādām institūcijām, racionālāka darba organizācija un jaunu noziedzības apkarošanas metožu ieviešana, materiāli tehniskais nodrošinājums. Vienlaikus tiek virzīta VP atalgojuma koncepcija, lai darbiniekiem būtu motivācija palikt strādāt iekšlietu sistēmā. Līdz šim iekšlietu sistēmā strādājošajiem solīts, ka viņu atalgojums pirmskrīzes līmenī atgriezīsies 2016. gadā. Atalgojuma koncepcijai pēc ieceres būtu jādod cilvēkiem pārliecība, ka viņus gaida izaugsmes iespējas karjerā un arī atalgojuma pieaugums.
Iespējams, taupības nolūkā valdības deklarācijā ir parādījies arī mērķis izveidot «efektīvu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas modeli valstī, izvērtējot Valsts policijas un pašvaldību policijas darba organizāciju, lai identificētu sadarbības optimizācijas iespējas». Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis atzīst - šobrīd Latvijas Lielo pilsētu asociācijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ir bažas par to, ka pašvaldības policijai tiks uzliktas jaunas funkcijas, kas prasīs papildu finansējumu. «Iekšlietu ministrija, virzot šo projektu, papildu funkcijas pašvaldību policijai nebija plānojusi. Tāpēc, lai panāktu vienprātību, jau šonedēļ Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksmē šis jautājums tiks risināts un skaidrots,» sola R. Kozlovskis. Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs Dienai izteicās, ka viņu īpaši neuztrauc iespēja, ka valsts gribētu pašvaldību policijai uzdot jaunas funkcijas, taču joprojām neatrisināts ir jautājums, kurai ministrijai būtu jāadministrē atskurbtuves, jo IeM līdz šim uzskatījusi, ka tā nav iekšlietu struktūru atbildība. Tāpat pašvaldības policija labprāt iegūtu tiesības regulēt satiksmi, piemēram, ārvalstu politiķu vizīšu laikā. «Pārējo - kārtības policijas funkcijas, prevenciju, darbu ar nepilngadīgajiem - jau tagad pašvaldības policija veic,» norādīja J. Radzevičs.
Noteikti ne drīz
Ideja, kuru realizēt varētu būt problēmas un vismaz īstermiņā diez vai iespējams, ir drošības un tiesību aizsardzības iestāžu kopīgu apmācību iespējas uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) bāzes un sadarbībā ar IeM padotības iestādēm. Pagaidām gan ar pašu NAA neviens nav runājis, bet esot tikai dzirdēts par šādiem plāniem, Dienai atzina pulkvežleitnants Viesturs Bubucis. Lai uzsāktu IeM padotības iestādēm atbilstošu kadru apmācību, būtu nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā un personālsastāvā. NAA darbību uzrauga Aizsardzības ministrija, kuras parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs Dienai uzsvēra - šis ir ļoti tālā perspektīvā plānojams projekts, kas rūpīgi jāpēta, lai nesabojātu to, kas NAA labi funkcionē pašreiz.
Valdības deklarācijā arī solīts nodrošināt nepieciešamos resursus, lai sekmīgi pabeigtu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu. D. Holma skaidro, ka tas nenozīmē iejaukšanos izmeklēšanā, bet gan materiālu un organizatorisku palīdzību, ja, piemēram, jāveic kāds eksperiments vai jāpiesaista papildu eksperti.