Tie iniciatīvas dalībnieki, kuriem mācību programma ilgst pusotru gadu, izlaidumu svinēs ziemā; uzņemšana Jauniešu garantijas izglītības programmās turpināsies ik pa pusgadam. Lai gan profesionālajām skolām šajās programmās ne vienmēr izdodas nokomplektēt mācīties gribētāju grupas, nesen izvērstā plašā informatīvā kampaņa par Jauniešu garantijas iespējām ir devusi rezultātus. Projekta dalībnieku skaitu varētu palielināt arī, ja izdotos vienoties ar ES par programmas uzņemšanas noteikumu piekoriģēšanu, ļaujot tajā pieteikties ne vien jauniešiem 17-29 gadu vecumā, kuri nestrādā un nemācās, bet arī tiem, kuri sākuši darba gaitas. Projekta pirmie absolventi jau strādā uzņēmumos un ar savu izvēli iesaistīties Jauniešu garantijā ir apmierināti.
No kultūras uz frizētavu
Tiesa, trīs Dienas uzrunātie projekta dalībnieki vispirms izraudzījušies specialitāti un skolu, kur to apgūt, un tikai pēc tam uzzinājuši, ka programmā var mācīties Jauniešu garantijas ietvaros, saņemot arī stipendiju un transporta kompensāciju.
«Stipendija bija liels atbalsts - to iztērēju instrumentiem, jo frizieriem tie ir ļoti dārgi,» saka Raimonds Logins (22). Viņš par Rīgas Stila un modes profesionālo vidusskolu (RSMPV) uzzinājis no draudzenes māsas, un frizieru programma viņu ieinteresējusi, jo tas licies radošs, aizraujošs darbs. Iepriekš Raimonds jau bija pastrādājis pāris kultūras namos par vadītāju un kultūras darba organizatoru, neklātienē pastudējis kultūras menedžmentu Alberta koledžā, bet mācības pametis. «Sapratu, ka kultūras darbinieka darbs man tomēr neiet tik ļoti pie sirds - baigā skriešana, arī brīvdienās…» puisis pamato. Friziera profesija, šķiet, būšot īstā. Gadu ilgās mācības RSMPV bijušas ļoti intensīvas, divas dienas nedēļā bijusi prakse mācību frizētavā, Raimonds gan teic, ka praktisko nodarbību varējis būt vēl vairāk. Toties tagad viņš šajā profesijā jūtoties ar katru dienu arvien stabilāk. Raimonds strādā divos Rīgas salonos - City, kas bija arī viņa prakses vieta, - un frizētavā Āgenskalnā, kur darbu atradis caur paziņām, lai pamazām uzkrātu plašāku klientu loku un sapelnītu kursu un semināru apmeklēšanai. Raimonds atzīst, ka viena gada mācību programmā visas profesijas nianses nevar apgūt, frizierim jāizglītojas visu laiku. Kad būs iekrāta nauda, viņš plāno pamācīties Create in Riga frizieru skolā, par kuru dzirdētas labas atsauksmes no kolēģiem. Vaicāts par profesijas plusiem, Raimonds min jaunus kontaktus, komunicēšanas iespējas. Un grūtais? «Grūtākais ir pārvarēt sevi, uzdrīkstēties sākt ar klientu kaut ko darīt. Tie tomēr ir mati, negribas sabojāt cilvēka izskatu,» Raimonds teic.
Atrada iespēju Smiltenē
Ritai Krūmiņai (20) par savu nākotnes nodarbošanos diezgan liela skaidrība bija, jau beidzot vidusskolu. «Biju izdomājusi, ka gribu pati savu konditoreju,» viņa atklāj. Meitene pieteikusies mācīties pārtikas tehnologu programmā Valmieras tehnikumā, kur uzzinājusi par Jauniešu garantiju. «Iesniedzu dokumentus, bet tad divas nedēļas pirms mācību sākuma mums paziņoja, ka mācīties nevarēs, jo nav izdevies savākt grupu. Sāku meklēt citas izglītošanās iespējas saistībā ar ēdināšanu un atradu Smiltenes tehnikumu, pavāru programmu. Turklāt tur teica, ka mācīs arī tad, ja grupā būs tikai pieci cilvēki,» Rita stāsta un piebilst, ka Jauniešu garantijas stipendija palīdzējusi izbraukāt uz skolu no mājām Tūjā.
Rita uzskata, ka profesiju ir iespējams apgūt gada laikā, ja vien pašu tā interesē. «Tas atkarīgs no tā, cik daudz no zināšanām, ko tev sniedz, esi gatavs ņemt pretī.» Viņa arī nākotnē plāno turpināt mācības ēdināšanas nozarē, negrasās atteikties no sapņa par savu biznesu šajā jomā, bet pagaidām kopš vasaras strādā spa viesnīcas Ezeri restorānā Siguldas pagastā, kur iepriekš izgājusi arī praksi. «Skola ar praksi un reālais darbs ir atšķirīgas lietas. Taču es jau pirms mācību sākuma vasarā biju pastrādājusi kafejnīcā, man jau bija priekšstats, kā tas viss būs,» Rita saka un stāsta, ka tagadējā darbavietā viņai prieku dod gan jaukais kolektīvs, gan pašas patika pret pavārmākslu. «Jau bērnībā gribēju kļūt par pavāri - un, re, tagad strādāju restorānā! Esmu sev pateikusi, ka nedarīšu to, kas nepatīk. Ne viss iet viegli, bet nekur jau tā nebūs,» Rita saka.
Eksperiments uz gadu
Savukārt Edgars Jusis (20) no Ozolniekiem pēc vidusskolas nav zinājis, ko vēlas darīt, tāpēc viena gada autoatslēdznieku programma Jelgavas tehnikumā bijusi kā izmēģinājums - vai viņa interese par mašīnām der arī kā profesija. «Šī gada laikā sapratu, ka man tas tiešām patīk,» Edgars stāsta. Tehnikuma programmu viņš sauc par saturiski ļoti labu, jo bijis pārdomāts lekciju grafiks, labi pasniedzēji, nebija jāmācās vidusskolas viela, bet tikai profesionālie priekšmeti, turklāt līdztekus teorijai bijušas arī plašas iespējas trenēties strādāt ar rokām, praktiski. Priecējusi arī stipendija.
Praksē Edgars nonāca autoservisā Jelgavā, kur tagad jau ir pastāvīgs darbinieks. Viņš profesijā jau jūtoties diezgan droši, vairs nebaidoties par to, ko ar auto dara. «Kolēģi gan saka, ka īsts autoatslēdznieks būšu tikai pēc pieciem gadiem.» Edgars atzīst, ka šad tad viņam vēl ir grūti saprast pareizo rīcību kļūdu gadījumā un vēl trūkst pieredzes, lai nekļūdītos vispār. «Ja kaut kas notiek, jāspēj izdomāt risinājumu. Bet profesijas pluss ir tas, ka nav jārunā ar cilvēkiem - tas paņem pārāk daudz enerģijas. Mašīnas pretī nerunā,» Edgars smaida. Viņam patīk darbs autoservisā, taču visu mūžu viņš to negrib darīt, tāpēc ir iestājies LLU, lai mācītos par lauktehnikas inženieri. «Domāju, tas pavērs iespējas arī paceļot pa pasauli, jo šos inženierus agronomi bieži sauc strādāt arī ārzemēs. Taču katram vajag pastrādāt ar melnu muti, lai saprastu, kā nāk balta maize,» Edgars uzskata.
Vietu vairāk nekā pieteikumu
80% Jauniešu garantijas dalībnieku izvēlēto izglītības programmu pabeidz un iegūst profesionālo kvalifikāciju, no mācībām dažādu iemeslu dēļ atbirst ap 20%, stāsta VIAA Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane. «Lai atbirumu mazinātu, šoruden projektā piesaistīsim arī karjeras konsultantus, kas palīdzēs jauniešiem nepamest mācības pusratā, analizēt savas neveiksmes. Jauniešu garantijā var iesaistīties līdz 29 gadu vecumam, un apzināmies, ka tie ir pieauguši cilvēki, kuri daļēji jau varbūt aizmirsuši, kā mācīties,» stāsta speciāliste un piebilst, ka nepieciešamības gadījumā, ja profesija to prasa, plānots jauniešiem papildus mācīt eksaktos priekšmetus, jo arī sekmes mēdz būt viens no atbiršanas iemesliem.
Lai gan starp projekta absolventiem ir jaunieši, kas sāk strādāt citā jomā, nevis tajā, kuru mācījušies, lielākā daļa tomēr atrod darbu tieši apgūtajā profesijā, bieži vien - savās prakses vietās. Darba devēju ieinteresētību diktē tas, ka programmas, kuras tiek mācītas Jauniešu garantijas ietvaros, tiek saskaņotas ar darba devējiem nozaru ekspertu padomēs - lai nemācītu darba tirgum nevajadzīgus vai neatbilstošus speciālistus. «Domāju, uz šādu modeli pamazām ejam visā profesionālajā izglītībā,» saka E. Purmale-Baumane.Viņa atzīst, ka darba devēji ļoti pozitīvi vērtē tieši īsās (1-1,5 gadu) programmas, kurās speciālistus var sagatavot ātri, koncentrējoties tieši uz profesijā nepieciešamajām prasmēm.
Jauniešu garantijas mācībām piesakās dažāds kontingents - gan jaunieši uzreiz pēc vidusskolas, kuri nav iestājušies augstskolā vai vēl īsti nezina, ko dzīvē vēlas darīt, gan vecāki jaunieši, kas jau uz savas ādas izjutuši, ka bez izglītības un profesionālās kvalifikācijas ko labāku par mazkvalificētiem darbiem dabūt grūti. 2014. gada septembrī, kad tika sākts Jauniešu garantijas projekts, profesionālās izglītības programmās tika uzņemti 2500 jauniešu, no kuriem 800 šovasar mācības absolvējuši, bet pārējie vēl turpina. Ziemas uzņemšanā viņiem piebiedrojās vēl 200-300 jauniešu, savukārt šoruden uzņemto skaits tuvojas diviem tūkstošiem.
Tiesa, skolas bijušas gatavas uzņemt ap četriem tūkstošiem, un ir programmas, kurās nokomplektēt izglītojamo grupu neizdodas. E. Purmale-Baumane skaidro, ka galvenie iemesli varētu būt Latvijas demogrāfiskā situācija un stingrie, ES noteiktie Jauniešu garantijas nosacījumi, kas ļauj projektā uzņemt tikai tos jauniešus, kuri nemācās un nestrādā. «Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija virza priekšlikumu, lai programmā varētu uzņemt arī nodarbinātus jauniešus līdz 29 gadu vecumam. Esam viņus apzinājuši, un liela daļa strādā mazkvalificētos darbos, vakaros, brīvdienās - tas viņiem netraucētu paralēli mācīties, arī gribētāju iesaistīties Jauniešu garantijā starp viņiem ir daudz,» E. Purmale-Baumane stāsta par iecerēm.