Šobrīd Muceniekos atrodas jau 15 personas, kas saņēmušas bēgļa vai alternatīvo statusu un nav vēl atradušas dzīvesvietu. Saprotams, ka programmas uzsākšana un īstenošana prasa laiku, taču, ja šī situācija nemainīsies, tad atbildīgajām ministrijām būtu jāvērtē cēloņi un atbilstoši jārīkojas, lai to mainītu.»
Latvija divu gadu laikā ir apņēmusies uzņemt 776 patvēruma meklētājus no citām Eiropas valstīm un bēgļu nometnēm, atgādina Valsts kancelejas video rullītis, kas kā svarīgākā ziņa pieejams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājaslapā. Tajā labi nostādītā vīrieša balsī paskaidrots, kādus pakalpojumus saņem katrs patvēruma meklētājs. Maija sākumā tika vēstīts, ka Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi jaunus noteikumus, kas paredz līdz 15 dienām ierobežot laiku, cik ilgi ārvalstnieki drīkst uzturēties Muceniekos izvietotajā patvēruma meklētāju centrā pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka ar noteikto termiņu var rasties problēmas.
Attēls un lieli burti
120 stundu valodas kursi daudziem patvēruma meklētājiem sākas ar latīņu alfabēta apguvi, kaut arī oficiāli tiek uzsvērts, ka atlases laikā priekšroka tiek dota cilvēkiem ar svešvalodu prasmēm. «Mūsu uzdevums ir iemācīt drošības un izdzīvošanas leksiku,» Dienai saka Latviešu valodas aģentūras (LVA) Izglītības daļas metodiķe Ērika Pičukāne. Izmantojot ārvalstu pieredzi, efektīvākais valodas apguves veids ir izmantot attēlus un vārdus lieliem burtiem. Pirmie rezultāti Ē. Pičukāni iepriecina: «Labs valodas apguves pārbaudes veids ir vienkārši ar cilvēku aprunāties tā, kā runā ikdienā, nevis lēnāk. Mani ļoti priecē, ka cilvēki mani saprata. Viņi vēl nevar atbildēt pilnos teikumos, bet pamata frāzes pateikt spēj. Jāņem vērā, ka ir lietas, kas mums liekas pašsaprotamas, bet viņiem ne. Piemēram, ir cilvēki, kuri nesaprot, kas ir pusstunda, jo viņu valodā šāda jēdziena nav,» skaidro speciāliste. Komplektējot grupas, tiek mēģināts apvienot cilvēkus pēc priekšzināšanām. Grupās parasti ir 6-8 cilvēki, bet ne vairāk par 12. Vaicāta par metodiskajiem materiāliem, Ē. Pičukāne norāda, ka tie visi publiski pieejami aģentūras mājaslapā, pedagogiem tiek rīkoti arī kursi un semināri.
Latvijā ir speciālisti, kuri jau pirms vairākiem gadiem izstrādājuši materiālus darbam ar patvēruma meklētājiem Eiropas Savienības projektu ietvaros. Piemēram, jau 2007. gadā PMLP projekta Soli pa solim ietvaros tapa gan metodiskie līdzekļi latviešu valodas apguvei bez priekšzināšanām, gan, piemēram, studiju kurss par sociālo darbu ar patvēruma meklētājiem, ko bija paredzēts lasīt Liepājas Universitātē. PMLP pārstāve Santa Jonāte Dienai teic, ka daudzi materiāli gadu gaitā noveco, jo mainās normatīvie akti. Pēdējo reizi patvēruma meklētājiem domāti informatīvie bukleti iespiesti 2014. gadā, taču šā gada beigās plānots sagatavot un 2017. gada sākumā izdot jaunus un vairākās valodās. Tajos būs atspoguļotas to likumu normas, kas šogad vēl tiek grozītas.
Secinājumiem par agru
Jau minētajā video rullītī ir uzsvērts, ka katram patvēruma meklētājam ir individuāls integrācijas plāns un sociālais mentors. To nodrošina Latvijas Sarkanais Krusts. Biedrības ģenerālsekretārs Uldis Līkops Dienai atturas izdarīt visaptverošus secinājumus par mentoru programmas gaitu, jo tā sākta samērā nesen. «Tā nav burvju nūjiņa. Tas, ka cilvēki mēneša laikā nav pametuši Muceniekus, ir saistīts ar daudziem aspektiem. Katra valsts institūcija nodarbojas ar konkrētu lietu, bet tas, kas palicis ārpus redzesloka, ir pašu patvēruma meklētāju viedoklis. Nevienā rīcības plānā nav rakstīts, ko cilvēki paši grib. Tā ir cita mentalitāte. Rīcības plāns paredz, ka arī sievietes strādās, bet daudziem šiem cilvēkiem tas nav pieņemami,» stāsta U. Līkops.
Dažāda pieredze ir arī ar dzīvokļa meklēšanu - ir gan veiksmīgi piemēri, gan tādi gadījumi, ka cilvēki apskata daudzus dzīvokļus, bet nav apmierināti vai nu ar atrašanās vietu, vai īres maksu, un atsakās. Bet, ja viena ģimene noteiktajā termiņā Muceniekus nepamet, citām rodas jautājums, kāpēc arī tās nevar palikt. U. Līkops sarunā ar Dienu vairākkārt uzsver, ka pirmos secinājumus varēs pateikt, kad mentoru programma būs darbojusies vismaz trīs mēnešus, bet patlaban var runāt tikai par pirmajām pamanītajām tendencēm.
Personas integrācija Latvijas darba tirgū var sākties tikai tad, kad tā ir ieguvusi bēgļa vai alternatīvo statusu, Dienai atgādina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve Antra Jansone. Viņa stāsta, ka pašreiz bezdarbnieka statusā NVA ir reģistrējušies astoņi cilvēki no Sīrijas, Afganistānas un Eritrejas. Vēl viens bēglis no Afganistānas bija reģistrējies NVA jau janvārī, sācis darbu aprīlī un maija beigās pabeidzis NVA profesionālās izglītības programmu metināšanā. Tagad viņš meklē darbu atbilstoši savai jauniegūtajai profesijai.
Pieci no NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu ir sākuši latviešu valodas pamata līmeņa apmācības kursu. Latviešu valoda tiek mācīta katru dienu četras akadēmiskās stundas (kopā apmācībai plānotas 100 stundas).
NVA sadarbība ar Latvijas Sarkanā Krusta mentoriem norit veiksmīgi, uzsver A. Jansone. Mentori aicina bēgļus un personas ar alternatīvo statusu reģistrēties NVA, pavada viņus līdz attiecīgajai NVA filiālei, nodrošina tulka pakalpojumus.