Šie trīs iemesli varētu būt izšķiroši, kādēļ tikai 7,5% Latvijas iedzīvotāju no mērķgrupas pērn piedalījās organizētā kolorektālā vēža skrīninga programmā, pieļauj asociētais profesors Mārcis Leja, kurš vada Latvijas Universitātes (LU) pētījumu par zemās aktivitātes iemesliem.
Tiesa, ja skrīningā piedalīsies vairāk cilvēku, lai testā noteiktu slēptās asinis fēcēs, Veselības ministrijai (VM) būs jāmeklē vairāk līdzekļu nākamajam solim pēc skrīninga testa - kolonoskopijas izmeklējumam. Tā ir precīzākā metode zarnu vēžu atklāšanā, taču uz to ir diezgan garas rindas - Rīgas 1. slimnīcā var tikt agrākais jūlija vidū, Gaiļezerā un Stradiņa slimnīcā - jūlija beigās. Gremošanas slimību centrā GASTRO Linezera slimnīcā skrīninga testā iesaistītie gan ir atsevišķā - daudz īsākā - rindā, Dienai pat otrdien minēja, ka šonedēļ ir atbrīvojusies vieta. M. Leja saka - lai arī zarnu vēzis attīstās samērā lēnām, Eiropas rekomendācijas paredz, ka diagnozes precizēšanai kolonoskopija pēc pozitīva slēpto asiņu atklāšanas testa būtu jāveic 30 dienu laikā.
Minimālā rekomendētā - 45%
VM pārstāve Egita Pole stāsta, ka pērn organizētajā zarnu vēža skrīningā piedalījās 59 168 cilvēki vecumā no 50 gadiem (tad zarnu vēža risks ir daudz augstāks), no tiem slēpto asiņu noteikšanas fēcēs testā pozitīvs rezultāts bija 3037 iedzīvotājiem, negatīvs - 56 131.
Lai arī saslimstība ar zarnu vēzi Latvijā nav augstāka kā vidēji ES, mirstības ziņā Latvija ar saviem 70% letālo gadījumu ir līdere. Kolorektālo vēzi bieži atklāj novēloti. Lai slimību atklātu agrīnā stadijā, VM pirms dažiem gadiem par valsts naudu sāka zarnu vēža skrīningu iedzīvotājiem, kuri vecāki par 50 gadiem. Iespēja piedalīties skrīningā ģimenes ārstiem būtu jāpiedāvā visiem pacientiem šajā vecuma grupā. Kopš 2008. gada mērķgrupas aptvere no 5% augusi līdz 7,5% pērn.
M. Leja saka: «ES rekomendācijas paredz, ka 45% ir minimālā aptvere. Vismaz minimumam arī mums jābūt. Optimāli ir virs 65%.» Optimālā aptvere ir Somijā, kurā kolorektālā vēža skrīnings arī tika sākts pirms dažiem gadiem ar to pašu Latvijā izmantoto testa metodi. Somijā gan ir pārdesmit gadu ilgas tradīcijas krūts vēža skrīningā, ieguldīti lieli līdzekļi sabiedrības izglītošanā. Tādi Latvijā nav bijuši, piebilst M. Leja.
Laikus ārstēšana glābj
«Savlaicīgi atklāts resnās un taisnās zarnas vēzis ļauj pielietot mazāk apjomīgas, līdz ar to - mazāk traumatiskas operācijas,» saka docents Aigars Martinsons, Stradiņa slimnīcas Ambulatorās ķirurģijas centra vadītājs. Turklāt agrīna vēža gadījumos retāk pielieto staru un ķīmijterapija, bet, galvenais, tas garantē ievērojami mazāku slimības recidīvu biežumu, iespējas izdzīvot pareizi ārstēta agrīna kolorektālā vēža gadījumos ir teju simtprocentīgas.
Maijā sāktajā Eiropas Sociālā fonda finansētajā pētījumā LU cenšas noskaidrot, kāpēc iedzīvotāju aktivitāte ir tik zema, un izstrādāt vadlīnijas, kā uzlabot situāciju. «Mūsu mērķis ir noteikt optimālo un ekonomiski izdevīgāko organizētā zarnu vēža skrīninga metodi Latvijā,» saka M. Leja. LU pilotprojektā 15 000 iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem izsūtījuši triju veidu skrīninga testus. Nepilni 4000 iedzīvotāju pieteikušies skrīningam, taču uzaicinātajiem vēl ir iespējams pieteikties. Projektā iesaistītajiem tiek piedāvāta viena no trim testu metodēm - līdz šim izmantotā metode, kurā cilvēkiem vienā testā jānodod materiāls no trim secīgām vēdera izejas reizēm, kā arī divas jaunas - imunoloģiskie testi, kuri ir dārgāki un kuriem pietiek ar vienu reizi, nevis trim. Pētījumā skaidros, kuru metodi pacienti vairāk izmanto.
M. Leja uzskata, ka turpmāk skrīnings būtu jāorganizē citādi - jāizsūta uzaicinājums vai skrīninga tests iedzīvotājiem, nevis tikai jāaicina ģimenes ārsti par to informēt.