Brent jēlnaftas cena nokritās pat par 7%, vēlāk stabilizējoties 41,23 ASV dolāru par barelu apjomā.
Sanāksmē Katarā piedalījās lielākā daļa OPEC valstu, to skaitā Saūda Arābija, taču nebija ieradušies Irānas pārstāvji.
Saūda Arābija, kas ir pasaules lielākā naftas eksportētāja, bija gatava iesaldēt naftas ieguvi, ja tam piekristu visas OPEC locekles.
Taču tam nepiekrīt Irāna, kas pēc starptautisko sankciju atcelšanas plāno naftas ieguves apjomus tikai kāpināt. «Tā kā mēs negatavojāmies neko parakstīt un neesam piekrituši lēmumam iesaldēt naftas ieguves apjomus, mēs izlēmām, ka nav vērts sūtīt pārstāvi uz šo tikšanos,» teikts Irānas valdības paziņojumā.
Pēc sarunām Kataras enerģētikas ministrs Mohameds bin Salehs as Sada paziņoja, ka naftas ieguvējvalstīm vajag vairāk laika, lai panāktu konkrētu vienošanos. «Protams, ka mēs respektējam Irānas pozīciju. Taču naftas ieguves iesaldēšana noteikti būtu efektīvāka, ja galvenie naftas ieguvēji, vai tie būtu no OPEC locekļiem kā Irāna, vai tādi, kuri nav OPEC, visi piedalītos šajā procesā,» teica ministrs.
OPEC valstīm nav izdevies apturēt naftas cenu kritumu, kas joprojām ir mazāks par pusi no augstākās cenas - 115 ASV dolāru par barelu -, kas bija sasniegta 2014. gada jūnijā. Tas liek valstīm domāt par ekonomikas diversificēšanu.