Partiju Latvijas attīstībai izveidoja ar vienas balss rezervi, jo šo lēmumu atbalstīja 201 no 214 jaunā politiskā spēka dibinātājiem. Jaunas partijas reģistrācijai ir nepieciešama 200 dibinātāju notariāli apstiprināta piekrišana.
Piesardzīgi ar solījumiem
Uz savu kongresu partija gāja ilgāk nekā gadu, pievēršot uzmanību ar masveidīgu reklāmas kampaņu. Kongresā nebija Mārtiņa Bondara, kurš sākotnēji bija starp biedrības Latvijas attīstībai līderiem, dibinātāju vidū nav arī uzņēmēju Olafa Berķa un Pētera Šmidres, kuri gan bija kongresā tāpat kā Valērijs Belokoņs. P. Šmidre sēdēja pat pie prezidija galda un uzrunāja delegātus - savu klātbūtni viņš skaidroja ar atbalstu partijai, kurai rūp uzņēmēju intereses un kuras galvenais mērķis ir panākt ekonomikas attīstību. Uz šīm prioritātēm ir likts būtisks uzsvars, jo, kā sacīja Edgars Jaunups, «ir jāliek uz tiem zirgiem, kas velk, un ir jāatbalsta tie, kas velk». Un tie esot uzņēmēji. Tas sasaucas ar idejām, ar kurām pirms 10. Saeimas vēlēšanām sevi pieteica apvienība Par labu Latviju, kurā apvienojās Tautas partija un LPP/LC.
Pie prezidija galda kā partijas dibinātājs sēdēja arī Juris Pūce, kurš nesen atstājis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu. Viņš jauno spēku raksturoja kā jaunas pieejas partiju. Bijušā Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara runa vairāk bija veltīta kultūrai, un tajā nebija jūtama interese par līdzdalību politiskajos procesos. Jaunā politiskā spēka vadošajā kodolā savu vietu ir nostiprinājis Vladimirs Reskājs, kurš Saeimā ir ievēlēts no Saskaņas centra.
E. Repše savu uzstāšanos bija sadalījis divās daļās - pirmajā viņš jaunas partijas nepieciešamību pamatoja ar slikto situāciju valstī, kritizējot tajā notiekošo. Otrajā daļā līderis stāstīja, kas būtu nepieciešams, atkārtojot šos vārdus pie katra priekšlikuma, neriskēdams tos izteikt kā solījumus. E. Repše uzskata, ka būtu nepieciešams, piemēram, nodrošināt uzņēmējdarbības videi labvēlīgākus apstākļus, izskaust ierēdņu atrakstīšanos ar nevienam nevajadzīgām vēstulēm, radīt prognozējamu nodokļu politiku, panākt zinātnes un jauno tehnoloģiju lomas palielināšanu, uzlabot Ministru kabineta darba kvalitāti. D. Titavs valdības māju pat nosauca «par darba grupu noliktavu». E. Repše apgalvoja, ka valstij neesot skaidra attīstības plāna, kas varētu nebūt tiesa, jo ilgās diskusijās ir radīts Nacionālais attīstības plāns, uz kura pamata notiks arī Eiropas fondu sadale nākamajā plānošanas periodā. Taču E. Repše apgāja skaidrojumu, kāpēc savas idejas viņš ar domubiedriem nevarēja īstenot valdošajā partijā Vienotība, bet cer, ka tas izdosies nelielā spēkā ar pagaidām vēl ne pārāk augstu popularitāti.
Valdē seni domubiedri
E. Repše, D. Titavs, E. Jaunups un arī Baiba Fromane politikā ir kopā kopš Jaunā laika dibināšanas, viņi visi būs arī jaunajā valdē, kurā vēl ievēlēts bijušais Tēvzemei un brīvībai/LNNK biedrs Emīls Jakrins, Uldis Osis, kurš savulaik bija Latvijas ceļā, kā arī V. Reskājs, Liene Cakare un Edgars Čeporjus. Partijas līderis E. Repše ir bijis premjers, aizsardzības ministrs, kā arī finanšu ministrs Valda Dombrovska (Vienotība) valdībā, kad valsti bija jāsāk izvest no krīzes, bet tolaik mēnešiem ilgi nesarunājās ar medijiem, jo bija nolēmis no politikas aiziet. «Einars Repše ir pieļāvis kļūdas, bet ir arī mācījies no tām, tāpēc valsts darbam ir daudz vairāk gatavs nekā tad, kad ienāca politikā kā mesija,» sacīja Ojārs Kehris, kurš arī nav ne partijas dibinātājs, ne biedrs. Šī nav pirmā reize, kad O. Kehris atbalsta E. Repši, kurā Augstākās padomes laikā saskatīja nākamo Latvijas Bankas prezidentu. Kad E. Repše pieteica jaundibināmo partiju Jaunais laiks, O. Kehris tai ziedoja, būdams vēl Latvijas ceļa biedrs.
Uz E. Repšes jauno politisko spēku cerīgi raugās vairāki cilvēki, kas iepriekš bijuši citos politiskajos spēkos. No bijušajiem TB/LNNK biedriem te ir ne tikai E. Jakrins, bet arī Artūrs Bergholcs. Valsts pārvaldes darbiniece Iveta, kura nevēlējās paust savu uzvārdu, savulaik bijusi Tautas partijā, pēc kuras likvidācijas joprojām vēlas darboties politikā, šeit saredzot partiju, «kas ir uz nākotni vērsta». Bijušais Latvijas ceļa biedrs Jānis Ābele bija atbraucis tikai paskatīties, kā īsti ir pie E. Repšes, bet partijā nav iestājies. Andrejs Zeibots ir idejām bagāts cilvēks, kurš tās savulaik ir piedāvājis Pilsoniskajai savienībai, partijai Jaunie demokrāti un pat nelielas ietekmes politiskajam spēkam Ražots Latvijā. Latvijas attīstībai veidotāji viņā ir ieklausījušies, un tāpēc A. Zeibots nolēmis būt kopā ar viņiem. Vispirms gribējis doties pie Ingunas Sudrabas, bet nav atradis ne viņas kustības biroju, ne citas sazināšanās iespējas.