Tomēr gan pašu iedzīvotāju, gan arī Latvijas dabasgāzes piegādes uzņēmuma a/s Latvijas gāze (LG) pārstāvju teiktais ļauj secināt, ka daži dabasgāzes apgādes baltie laukumi gan Rīgā, gan reģionos, visticamāk, neizzudīs, jo pieslēguma izmaksas padara ierīkošanu neizdevīgu gan gāzes kompānijai, gan arī pašiem klientiem.
Vairāki Dienas aptaujātie iedzīvotāji, kas interesējušies par dabasgāzes pieslēguma iespējām savam mājoklim, atzīst, ka izmaksas pat par dažus simtus metru vai pat tikai dažus desmitus metru garas dabasgāzes piegādes sistēmas izveidi ir tik lielas, ka laupījušas jebkādas cerības dabasgāzi mājoklī ieraudzīt.
Savukārt LG pārstāvji uzsver, ka pieslēguma izmaksas esot objektīvas, jo tiek noteiktas konkursa kārtībā un lielu daļu no tām sedz pati gāzes kompānija. Tomēr pat LG atzīst, ka dažos gadījumos klientam ir izdevīgāk izmantot citus energoresursus.
Bez gāzes pat Rīgas centrā
Lai atrastu kādu namu, kurā dabasgāzes pieslēgums reāli nav pieejams, nebūt nav jāapmeklē Rīgas perifērija vai kāds no jaunuzbūvētajiem rajoniem Pierīgā - šādu namu netrūkst arī tuvu Rīgas centram.
«Arī man piederošā māja ir starp tām, kurai nav pieejams dabasgāzes pieslēgums. Tas tāpēc, ka tuvākais dabasgāzes cauruļvads atrodas dažu simtu metru attālumā un, kā pirms dažiem gadiem noskaidrojām, pieslēguma izveides izmaksas ir ārkārtīgi lielas - aptuveni 28 tūkstoši latu,» stāsta Iveta Vecvanaga, nama Mūkusalas ielā 17, kas atrodas netālu no dzelzceļa tilta un topošās Gaismas pils, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas, īpašniece. Namīpašniece atzīst, ka mājas īrnieki nepiekristu dabasgāzes pieslēguma izmaksas segt no saviem līdzekļiem, turklāt mājā patlaban esošā malkas apkure ir ekonomiski izdevīgāka.
I. Vecvanaga neslēpj, ka vairs nav ieinteresēta ierīkot dabasgāzes pieslēgumu, un iemesls šādam viedoklim ir ne tikai pieslēguma izmaksas, bet arī fakts, ka dabasgāze, viņasprāt, «nav pietiekami zaļš energoresurss».
Līdzīgu pieredzi izklāsta arī Baldones iedzīvotājs Andris Rucis. Viņš pirms dažiem gadiem piedāvājumu par savas mājas pieslēgšanu pie samērā netālā dabasgāzes cauruļvada gan saņēmis, bet atzinis to par neizdevīgu, jo izmaksas bijušas pārlieku lielas, lai mājai atmaksātos pievilkt dabasgāzes cauruļvadu.
Gāzi dot plītīm nevēlas
LG pārstāvji Dienai atzina - lai gan Latvijas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē uzņēmuma infrastruktūra ir labi attīstīta un uzņēmums turpina pieslēgt dabasgāzes piegādi aizvien jauniem klientiem, Rīgā joprojām ir ne mazums negazificētu māju puduru, kuri, visticamāk, nekad arī neizzudīs.
«Mēs no jauna gazificējam tās ēkas, kurās paredzēta dabasgāzes apkures sistēma, ņemot vērā plānoto patēriņu un pieslēguma izmaksas. Mājsaimniecību sektorā sedzam līdz 70% no pieslēguma izmaksām un kopumā jauniem pieslēgumiem ik gadu izlietojam aptuveni vienu miljonu latu,» skaidro LG preses sekretārs Vinsents Makaris un norāda, ka mājsaimniecībās ar nelielu plānoto dabasgāzes patēriņu pieslēguma izveide lielākoties neatmaksājas ne no uzņēmuma, ne arī no paša gāzes lietotāja viedokļa.
«Gāzes plīts gadā patērē ap 100 kubikmetriem gāzes, bet apkures krāsns - ap 2500 kubikmetriem, tāpēc nav grūti nojaust, ka ieviest gāzes pieslēgumu tikai ēdiena gatavošanai nebūs izdevīgi ne uzņēmumam, ne arī patērētājam,» apgalvo V. Makaris.
Viņš arī uzsver, ka, plānojot dabasgāzes pieslēgumu, it īpaši Rīgā, klientam jārēķinās ar iespējamiem administratīvajiem ierobežojumiem un to, ka apbūves darbi var skart arī citus īpašumus, tas dabasgāzes pieslēgumu var sadārdzināt vai arī padarīt neiespējamu. Pašlaik liela daļa jauno pieslēgumu uzņēmumam ir Rīgas attālākajos rajonos un Pierīgā, un galvenokārt tādos kvartālos, kuros daudzi potenciālie lietotāji par dabasgāzes pieslēgumu ir pauduši interesi.
Vienlaikus LG preses sekretārs atzīst, ka, par spīti ekonomiskās krīzes radītajai finansiālajai nedrošībai, iedzīvotāju un juridisko personu pārstāvju interese par dabasgāzes pieslēgumu ir samērā liela. Neliels kritums gan manāms - pirms krīzes tika pieslēgti ap 2000 jaunu lietotāju gadā, pašlaik - ap 1500. Tomēr atšķirībā no pirmskrīzes labajiem gadiem, kad pieslēgumi nereti tika veidoti vēl tikai topošiem dzīvojamiem rajoniem, kuros pat vēl nebija reālu patērētāju, pašlaik lielu daļu pieslēgumu veido, tikai vienojoties ar konkrētiem patērētājiem. LG arī uzsver, ka, par spīti cenu kāpumam, daudzu klientu skatījumā dabasgāze joprojām ir konkurētspējīgs kurināmais.
Pašvaldībām nav ļauts
Lai gan daudzi iedzīvotāji infrastruktūras attīstību uzskata par pašvaldības pienākumu, pašvaldībām tiešu iespēju iesaistīties iedzīvotāju nodrošināšanā ar dabasgāzes pieslēgumu nav. «Pašvaldības jau kopš 2006. gada tiešā veidā piedalīties dabasgāzes pieslēgumu ierīkošanā nevar, pašlaik pašvaldības var palīdzēt galvenokārt informatīvi - apkopojot informāciju par potenciālajiem patērētājiem vai arī palīdzot izplatīt informāciju par iespēju iegūt dabasgāzes pieslēgumu. Ir arī pašvaldības, kas vairākkārt interesējušās par iespējām saņemt dabasgāzes pieslēgumu, tomēr process nav virzījies tāpēc, ka sagaidāmais patēriņa apjoms ir pārāk mazs, lai kompensētu cauruļvada būvniecības izmaksas, un bez īpaša atbalsta Latvijas gāzei šāds projekts būtu nerentabls,» skaidro V. Makaris.
Dienas aptaujāto pašvaldību pārstāvji norāda, ka jautājums par atbalstu iedzīvotājiem dabasgāzes pieslēguma nodrošināšanā nav to darba kārtībā.
«Gāzes apgāde tomēr ir bizness, un mums kā pašvaldībai nav nekāda pamata kaut kā to īpaši atbalstīt. Galu galā līdzīgā situācijā esam arī ar siltumapgādi - arī Rīgas siltumam ne visur ir ekonomiski un tehniski iespējams nodrošināt pieslēgumu siltumtīkliem,» norāda Rīgas domes pārstāve Laila Ivāna.
Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Ginta Logina stāsta, ka pašvaldības sadarbība ar LG vispār nav plaša - pašvaldība tikai informē uzņēmumu par novadā attīstāmajām teritorijām, kā arī par teritorijām, kurās notiek remontdarbi, kas varētu skart gāzes infrastruktūru, bet dabasgāzes nodrošināšanu iedzīvotājiem par savu prioritāti neuzskata.