Arī no nevalstiskā sektora
Lai gan sākotnēji tika ziņots, ka Krievu savienībai būs pilni saraksti visos piecos vēlēšanu apgabalos, reālā situācija ir citāda - pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, piektdien Centrālajā vēlēšanu komisijā tiks iesniegts saraksts ar 72 kandidātiem, visvairāk Rīgā - 31, Kurzemē tikai seši, Vidzemē - 11, Latgalē un Zemgalē katrā pa 12 uzvārdiem. Partijas pamatprincipos nav pamanāmas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, - minēta «cīņa ar etnisko diskrimināciju, oficiālā valsts valodas statusa panākšana krievu valodai, izglītība krievu valodā visos līmeņos, tradicionālo ģimenes vērtību aizstāvēšana un nepilsoņu problēmu risināšana». Samērā jauna nianse ir partijas iesaistīšanās biedrības Sargāsim mūsu bērnus! aktivitātēs, atbalstot šīs organizācijas rosināto referendumu par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, aizliedzot «viendzimuma attiecību reklāmu un popularizāciju bērnu vidū audzināšanas iestādēs». Šīs biedrības priekšsēdis Iļja Kozirevs ir iekļauts Krievu savienības vēlēšanu sarakstā, tāpat kā Nepilsoņu kongresa, Latvijas krievu kopienas, Krievu biedrības Latvijā, kustības Forštate, Denacionalizēto māju iedzīvotāju asociācijas un Baltijas vēsturisko un sociālpolitisko pētījumu centra Projekts Eiropa pārstāvji.
Latvijas Krievu savienības Rīgas saraksta līderis Miroslavs Mitrofanovs Dienai pastāstīja, ka sarakstu veidošanas principi apgabalos atšķīrušies - dažos uzticējušies vietējām nodaļām, citos sarakstos iekļauti arī cilvēki, kas nav partijas biedri. Rīgas sarakstā ar otro numuru startēs Irina Cvetkova, kura šobrīd ir Saeimas neatkarīgā deputāte un tika ievēlēta no Saskaņas centra, taču domstarpību dēļ partiju pameta. Arī juriste Jeļena Bačinska, kura ir aktīva nepilsoņu aizstāve, ir kandidējusi Saeimas vēlēšanās no Saskaņas centra saraksta. Viņa Nepilsoņu kongresa Nepārstāvēto parlamentā apstiprināta par tā dēvēto sabiedrisko tiesībsargu. Kā stāsta M. Mitrofanovs, abas kandidātes nav iestājušās Krievu savienībā, bet iekļautas sarakstā kā nevalstisko organizāciju virzītas pārstāves. Trešais numurs Rīgā ticis vienam no ilggadējiem PCTVL līderiem Jakovam Plineram, bet vairāki citi Rīgas saraksta kandidāti - Aleksandrs Kuzmins, Natālija Jolkina, Vladislavs Rafaļskis u. c. - ir ar darba pieredzi Rīgas domē. V. Rafaļskis pazīstams arī ar skandālu 2012. gadā, kad viņš kādā radiointervijā publiski paziņoja, ka nav lojāls šai valstij. Rīgas sarakstā ir arī Edvīns Puķe, kurš nesen vēl bija partijas Suverenitāte priekšsēdētāja vietnieks un, kaut arī nesekmīgi, kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Arī viņš sarakstā virzīts no nevalstiskajām organizācijām - pēc M. Mitrofanova stāstītā, E. Puķe ir Rokeru kluba biedrs un Latvijas Poļu biedrības Polonez pārstāvis. Savukārt Eināram Graudiņam ir zināma politiskā pieredze partijā Demokrāti.lv.
Nepilsoņu aizstāvji
Latgales saraksta līderis ir Daugavpils domes deputāts Jurijs Zaicevs, kurš tur ievēlēts no partijas Daugavpils atdzimšana, bet bijis arī 2012. gadā Daugavpilī dibinātās partijas Gods un kārtība priekšsēdētājs. Tagad viņš esot pilntiesīgs Krievu savienības biedrs. Otrais numurs Latgalē Aleksandrs Livčaks, tāpat kā otrais numurs Vidzemē Andris Tolmačovs, pārstāvēja kustību Par vienlīdzīgām tiesībām, kad tā iniciēja referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, tiesa, sagatavotais likumprojekts tika atzīts par nepietiekami izstrādātu, un 2012. gada beigās Centrālā vēlēšanu komisija lēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu.
Vidzemes saraksta pirmais numurs ir Aleksandrs Filejs, kuru M. Mitrofanovs sauc par apdāvinātu jaunu cilvēku, topošo filoloģijas doktoru, kurš zinot sešas vai septiņas Eiropas valodas un vadot ekskursijas pa Baltijas valstīm. Tieši viņš esot rosinājis organizēt jaunākos protestus pret iespējamo krievu skolu reformu. Vēl 2012. gada beigās A. Filejs un Jurijs Petropavlovskis kā nepilsoņi piedalījušies Eiropas Parlamenta (EP) Tradicionālo nacionālo minoritāšu, konstitucionālo reģionu un reģionālo valodu aizsardzības intergrupas darba sēdē Strasbūrā, kur A. Filejs stāstījis «par daudzu jauniešu - nepilsoņu nevēlēšanos uzsākt naturalizācijas procesu un tās iemesliem», liecina Nepilsoņu kongresa mājaslapas arhīvs.
Kurzemē Krievu savienības saraksta galvgalī ir Elita Kosaka, kura nav partijas biedre, bet pārstāv Liepājas krievu kopienu. No tās esot lielākā daļa Kurzemes saraksta deputātu kandidātu. E. Kosaka ir bijusi Liepājas domes deputāte, bet 2011. gadā apsūdzēta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izraisījis smagas sekas vai ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, kā arī par piesavināšanos. Liepājas tiesa 2011. gada marta sākumā E. Kosakai piesprieda trīs gadus un sešus mēnešus ilgu nosacītu sodu ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Vēlāk Kurzemes apgabaltiesa sodu mīkstināja.
Visbeidzot, Zemgales saraksta pirmā persona ir Ludmila Ušakova, kura CVK paredzētajā iesniegumā minēta kā bezdarbniece, pēc izglītības krievu valodas skolotāja no Aizkraukles novada un kura nav Rīgas mēra Nila Ušakova radiniece un politikā esot iesaistījusies agrāk par viņu. Zemgalē jau atkārtoti startē arī Krievijas šovbiznesa zvaigznes Maksima Galkina vārda un uzvārda brālis.
Jautāts, vai Latvijas Krievu savienībai ir oficiāla sadarbība ar Vladimira Lindermana partiju Par dzimto valodu!, M. Mitrofanovs atzina, ka partiju līmenī nekāda vienošanās nav noslēgta, taču neesot noslēpums, ka V. Lindermans aktīvi atbalsta vairākas iniciatīvas, kurās iesaistīta arī Krievu savienība.
Kādā preses konferencē, kur tika nosaukti sarakstu līderi, M. Mitrofanovs minēja, ka Krievu savienības ambīcijas ir iegūt 12-15% balsu, bet Tatjana Ždanoka bija izteikusies, ka prognozēt vēl ir pāragri. «Mums būs jāstrādā Saeimas frakcijā, nevis Tatjanai. 9. Saeimā PCTVL frakcijā bija tikai pieci cilvēki, bija grūti aizstāvēt mūsu priekšlikumus. Mērķis ir vairāk nekā desmit deputātu,» apņēmīgi izteicās M. Mitrofanovs.