septembrī koncertzālē Lielais dzintars) un savā dzimtajā Rēzeknē (2. oktobrī Latgales vēstniecībā Gors), viesturneju vainagojot ar koncertu Rīgā, Latvijas Nacionālajā operā 4. oktobrī. Biļetes uz koncertiem reģionos jau tirgo Biļešu paradīzē. Kristīnes Opolais koncertus piedāvā jaundibinātais Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds. Tā dibinātājs Andrejs Žagars sola pēc koncertiem Latvijā Kristīnes Opolais soloprogrammu vest arī uz Viļņu.
Nekad sevi nesaudzēju
«Visi mākslinieki to zina, ka mājās uzstāties ir visgrūtāk, jo mājās tevi atceras no pirmajiem solīšiem un ir tendence nevis uztvert tevi, kāda esi, bet salīdzināt. Protams, tas traucē, jo visi grib dzirdēt starpību, nevis atvērties mākslai,» dziedātāja stāstīja preses konferencē Rīgā. «Uzstāšanās mājās ir milzīga atbildība, jo vissmagāk pārdzīvojam kritiku mājās, arī ģimenē.» Kaut arī Kristīnes Opolais attēli tagad rotā gan Ņujorkas Metropolitēna operas sezonas programmas, gan mūzikas un glamūru žurnālu vākus, pasaules slavas spožums viņu nav apžilbinājis. Viņas gudrība ir panākumus uztvert auksti, ar vēsu prātu. «Galvenais ir būt patiesam, atvērtam. Mana devīze - un es savādāk nevaru - es katru reizi nāku uz skatuves tā, it kā tā būtu pēdējā reize. Nekad sevi nesaudzēju. Tā arī neiemācījos to darīt.»
Iepriekšējo solokoncertu dzimtenē Kristīne Opolais sniedza 2010. gadā Latvijas Nacionālajā operā, bet par šoruden gaidāmajiem saka: «Sajutu, šis ir pareizais laiks, jo ir sakrājies daudz pieredzes un man ir ko pateikt. Man ir prieks, ka skanēs pavisam jauna programma, un es arī gribēju dziedāt pavisam ko jaunu. Pučīni tur gandrīz nav.» Šobrīd pasaulē Kristīni Opolais uztver kā vienu no galvenajām Džakomo Pučīni interpretēm, taču viņa pati vēlas nedaudz atbrīvoties no šāda tēla, tādēļ izvēlējusies mūziku no citu komponistu operām, kuras vēlas dziedāt un tuvākajā nākotnē dziedās. «Man patīk jauni mērķi. Es labprāt dziedātu arī Verdi un verismu. Man ir ļoti daudz plānu, arī Ņujorkas Metropolitēna operā iestudēsim diezgan retas operas, piemēram, Pjetro Maskaņji Iris par jaunu japāņu sievieti ar traģisku likteni.»
Dzied, kam atsaucas balss
«Verdi Aīda, Likteņa vara (Leonoras loma) un Dezdemona (operā Otello) ir sapņi, kurus es gribētu īstenot, un es jūtu sevī spēku,» māksliniece teic, ka ir iemācījusies ieklausīties sevī un dziedāt to, kas pašai tiešām patīk. «Ja mana sirds atsaucas un balss labi jūtas, saprotu to kā zīmi, ka man šī loma ir jādzied. Un otrādi - mani vairs neviens nevar pierunāt dziedāt to, par ko uzskatu - tas man nepiestāv, bet intendanti, menedžeri saka - tev tas jādzied, tas ir brīnišķīgi! Divas reizes to izdarīju un tādas kļūdas vairs nepieļaušu. Es zinu, ko es gribu. Zinu, kādas lomas, kāds repertuārs man jādzied,» saka Kristīne Opolais. Solokoncertu programmā skanēs Džuzepes Verdi, Pjetro Maskaņji, Kamila Sensānsa, Frančesko Čilea, Alfredo Katalani un arī Pučīni repertuārs.
Dziedātāja atzina, ka sniegt solokoncertus ir daudz grūtāk, nekā atveidot lomu operā, jo koncertprogrammā ir jāiejūtas ļoti daudzos krasi atšķirīgos tēlos un acumirklī jāpārslēdzas. Tieši tāpēc viņa īpaši uzsvēra diriģenta lomu šādos koncertos. «Es laikā viņu atradu un noķēru. Maestro Sesto Kvatrīni ir ļoti talantīgs jauns itāļu diriģents. Viņš šogad strādāja kopā ar mums kā diriģenta Fabio Luizi asistents pie Pučīni operas Manona Lesko iestudējuma. Viņš bija ar mums katru dienu un arī vēlāk bija asistents Doniceti operai Roberto Deverē, kur spoži uzstājās Elīna Garanča. Man gribējās atbraukt ar diriģentu, kas nevis mani vienkārši pavadīs, bet māk muzicēt, ieklausās dziedātājos, elpo ar dziedātāju un man var kaut ko iemācīt. Sesto Kvatrīni ir ļoti gudrs, neskatoties uz to, ka ir jauns. Viņš spēlē trompeti un ir komponists,» dziedātāja uzsvēra, ka «diriģents dziedātājam izrādē var palīdzēt, taču var viņu arī nogalināt». Dziedātāja vēlas izjust katru no Latvijas koncertzālēm, taču Triju Zvaigžņu ordeni saņemt klātienē gan nevarēs, jo maijā viņai paredzēta Eiropas turneja ar Bostonas Simfonisko orķestri (Esenē, Minhenē un Vīnē), kā arī debija ar diriģentu Semjonu Bičkovu un Karalisko Concertgebouw orķestri Amsterdamā un Drēzdenē.