Viņa atklāj, ka iepriekš programmēšana kā izvēles priekšmets bijis pieejams vienīgi vidusskolēniem un ik gadu to apguvuši tikai vidēji 20 jauniešu, taču pašlaik programmēt mācās jau vairāk nekā simts 8.-12. klašu audzēkņu. «Pieauga skolēnu interese par programmēšanu, jo sākām mācīt aktuālo, praktiski izmantojamo valodu Java. Lai gan dažbrīd neiet viegli, jo esam ceļa sākumā, skolēni apzinās, ka šīs specifiskās zināšanas vēlāk viņus atšķirs no citiem un darīs konkurētspējīgākus.» Programmēšanas stundu laikā esot jāpagūst daudz - gan diskutēt par tehnoloģijām, gan izprast algoritmus, bet pamata mērķis esot attīstīt strukturālo, abstrakto domāšanu. Dažās klasēs jau tiekot rakstītas vienkāršas aplikācijas viedtelefoniem, bet, kad pašreizējie 8. klases audzēkņi beigs vidusskolu, viņiem jau būšot tik labas iemaņas programmēšanā, lai ar pārliecību sāktu studijas IT jomā. «Pašlaik programmēšanai katrā klasē atvēlēta viena stunda nedēļā, bet daudzi skolēni atklāj, ka mājās skatās Start(IT) lekcijas, pilda praktiskus uzdevumus - šie jaunieši ar programmēšanu jau aizrāvušies un ar to saista savu nākotni, jo tas ir garants labklājībai,» norāda I. Strode, atklājot kādu bērnu izteiktu salīdzinājumu: «Mācīties programmēt ir tāpat kā apgūt jaunu valodu - aizrautība un izaicinājums vienlaikus.» Skolā zina stāstīt, ka arvien vairāk absolventu izvēlas studēt datorzinātni - ne tikai puiši, bet arī meitenes. Tendenci apstiprina arī lielākajās augstskolās - pēdējos gados palielinājies studētgribētāju skaits gan LU Datorikas fakultātē, gan RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē.
Līdz iespējai uzsākt fakultatīvās programmēšanas nodarbības savā skolā ir tikai viens solis - reģistrējies www.startit.lv!