Uz operu, lai aizmirstos
Opera, kuras radīšanai Šarls Guno iedvesmojies no Johana Volfganga Gētes slavenās traģēdijas, pirmizrādi piedzīvoja 1859. gadā Parīzē, un jau 1862. gadā to iestudēja arī Rīgas Pilsētas teātrī, bet Latvijas Nacionālajā operā - 1918. gadā. 1869. gadā komponists operu papildināja ar vērienīgu, grand opￃﾩra žanram atbilstošu Valpurģu nakts baleta ainu.
Aiks Karapetjans jauniestudējumu veidojis vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma stila mēmā kino paņēmienus. «Man primārais ir mūzika, nevis stāsts. Manuprāt, režisora galvenais uzdevums ir ilustrēt mūziku - tā, lai režija netraucē mūzikai,» Aiks Karapetjans labi saprototies gan ar diriģentu, gan solistiem. «Mūzika ir ļoti dažāda un ļauj spēlēties ar žanriem. Te nav tikai traģēdija, te ir arī romantika, lirika, bišķiņ komēdiju mēs arī ieviesīsim, lai nav bezcerīgi drūms un depresīvs stāsts,» režisors klāsta savu ieceri. Viņš sola dažādu un precīzu izrādi, par kuras adresātu uzskata «visus, kuri nesēž tikai internetā un kuri grib uz trim stundām aizmirst par briesmīgo realitāti un nožēlojamo dzīvi». Pilnībā iejusties franču operu realitātē diriģentam Tadeušam Voicehovskim palīdz franču valodas lietojums ikdienā: «Iestudējot franču operu, visu laiku ir jāskan franču valodai,» viņš uzsvēra, preses konferencē franciski stāstot, ka «šī ir mūzika, kurai ir ļoti daudz krāsu. Ir jāvar parādīt visu šo krāsu spektru - kurš raksturs ir dramatisks, lirisks, nostalģisks, skumjš, spēcīgs, ironisks».
Stāsts ir par Margarētu
Neskaties uz to, ka opera saucas Fausts, Aiks Karapetjans par tās galveno varoni uzskata Margarētu. Ja varētu pārdēvēt šo operu, viņš to drīzāk nosauktu Margarētas kaislības, jo «stāsts ir par Margarētu un ap Margarētu. Viņa ir visaktīvākais varonis, kura dēļ stāsts mainās.» Operas varones līdzību ar pašas vārdu Margarētas lomas atveidotāja Margarita Vilsone sauc par «plus faktoru», jo varones iekšējā pasaule dažās svarīgās šķautnēs sasaucas ar dziedātājas pasauli. Dziedātājām (Margarētas lomā debitēs arī Sonora Vaice, bet Rīgas Operas festivāla izrādē - Marina Rebeka) šīs lomas atklāsme prasa ļoti plašu emociju amplitūdu. «Viņa kā dramatiskā varone sākumā ir pavisam gaiša, tīra, visu labo šajā operā nesoša. Arī vokālajās izpausmēs ir vieglas, priecīgas, gaišas līnijas. Tas viss mainās operas attīstības laikā, izaug līdz spēcīgam dramatismam, un visgrūtākās un izaicinošākās ir operas beigas - gan vokāli, gan emocionāli,» Margarita Vilsone norāda, ka viņas varone vienā dzīvē emocionāli izdzīvo veselas trīs cilvēka dzīves, tomēr atrodot sevī spēku izšķirties par garīgajām, labajām vērtībām.
Savukārt Fausts, kurš cieš no pašpārliecības trūkuma, pakāpeniski apjēdz, ka ar savu šābrīža pieredzi un prātu viņam dota iespēja dzīvot jaunā ķermenī. Ukraiņu tenors Valentīns Ditjuks, kuru publika Latvijā atceras kā Ļenski Jevgeņijā Oņeginā, operā Fausts dziedās pirmoreiz mūžā, tāpat kā Raimonds Bramanis. Tomēr viesis šo izaicinājumu neglorificē. «Grūtību nav. Ir darbs, kurš jāizpilda. Šī ir ļoti interesanta opera, saskare ar velnišķo cilvēka dvēselei vispār nav vienkārša - pieņemt, ka esi cilvēks, kurš parakstījis līgumu ar velnu.»
Mefistofelis - arī sieviete
Mefistofelis ir varonis, kuram pateicoties režisori mēdz interpretēt šo stāstu komēdijas virzienā. A. Karapetjans neslēpj: «Protams, mums arī tas būs, taču mums viņš nav Ostapa Bendera tipa varonis, kādu viņu parasti rāda daudzos iestudējumos. Manuprāt, Mefistofelim jābūt ļoti dažādam: ļaunuma iemiesojums nedrīkst būt izteikts vienā tēlā.» Izrādē ir arī brīdis, kad Mefistofelis parādās sievietes izskatā - izpļāpājas vācu bass Andreass Bauers. Viņš nāk no Veimāras, kur Gēte uzrakstīja šo traģēdiju, taču opera ir cits stāsts. «Mefistofelim ir ļoti dažādas sejas. Esmu bijis robots, lords, rokzvaigzne, bet te vienā iestudējumā iemiesojos dažādos tēlos,» smejas A. Bauers, kuram šis būs jau ceturtais Fausta iestudējums. «Mefistofelis ir fantastikas tēls, taču manā Mefistofelī atklāsies sātana cilvēciskā puse, kas dara ļaunu, bet arī provocē attīstību. Savā ziņā viņš ir pozitīvs dzinējspēks, kas piespiež attīstīties. Lai arī visi beigās ir nelaimīgi, ir notikusi milzīga attīstība.» Mefistofeļa lomā iejūtas arī LNO bass Krišjānis Norvelis, Valentīnu atveido Valdis Jansons un Jānis Apeinis. Pirmizrādei sekos izrādes 1., 2. oktobrī un 2. novembrī.