Nosaukumi kopā ar atbaidošām iekšu bildēm vairākkārt rotāja arī avīzes titullapu. Tika vainota Ķīna, Āfrika, teroristi; Spānijā un citur neskaitāmas saimniecības iedzītas bankrotā, visā Eiropā noliktavās pūst tonnām tomātu, gurķu un salātu, tiek organizētas krīzes sapulces, sanāksmes un tikšanās. Atbildīgo iestāžu nespēja atrisināt situāciju gan mulsina, tomēr EHEC visā pasaulē prasītie 23 upuri vēl nemudina mani ikdienā nēsāt respiratoru.
Laikā, kad cilvēki no siltās guļvietas uzraujas, aukstu sviedru pārklāti, un bailīgi zem gultas meklē slepkavgurķi, klusajā un idilliskajā Šveices pilsētiņā Sv. Moricā, neviena netraucēta, tiekas Rietumu pasaules elite. Vēl šodien var laiski pastaigāties pa luksusa viesnīcas Hotel Suvretta House teritoriju un baudīt gleznaino skatu uz Alpiem, bet vēlākais 9. jūnijā viesiem nāksies izreģistrēties un parastos apmeklētājus nomainīs plecīgi vīrieši saulesbrillēs un vietējā policija. Pēc tam kad katrs stūrītis pārmeklēts, cits pēc cita pamazām ierodas tumši limuzīni tonētiem stikliem. Nē, tā nav epizode no kādas Holivudas filmas, tie ir mani iespaidi no redzētajiem iepriekšējo gadu tikšanās videouzņēmumiem. Kas aiz tā visa slēpjas?
Lai to noskaidrotu, jāatskatās uz tālo 1954. gadu, kad Bilderbergas viesnīcā Nīderlandē šī tikšanās notika pirmo reizi, tika nodibināts Bilderbergas klubs, vēlāk to pārdēvēja par konferenci. Katru gadu tā notiek citā valstī, vienīgais noteikums, ka reizi četros gados tai jānotiek Ziemeļamerikas kontinentā. Pirmajā konferencē tika apspriesta taktika pret Padomju Savienību, kā arī radās pirmās idejas par vienotu Eiropu. Konferencei ir neformāls jeb privāts raksturs, tā ilgst trīs dienas. Nākotnes stratēģijas kalšanā piedalās apmēram 100 cilvēku liela grupa, kuras sastāvā ietilpst vadošie politiķi, svarīgāko koncernu valžu priekšsēdētāji, elites universitāšu pasniedzēji, privāto un centrālo banku direktori un svarīgāko mediju pārstāvji. Mediji tik labi iekļāvušies Bilderbergu sistēmā, ka par šo sanāksmi parādījušies tikai reti, īsi rakstiņi. Šogad tā ieguvusi vislielāko uzmanību tās pastāvēšanas laikā. Par to raksta gan angļu Guardian, gan Šveices lielākais laikraksts Baseler Zeitung. Taču tas, kas gaida sensāciju un izsmeļošus rakstus, vilsies, jo viss, ko tur var uzzināt, pasakāms vienā teikumā: «Ejiet lūdzu tālāk, te nav ko redzēt!»
Diezgan droši zināmas tikai divas idejas, kas izkaldinātas konferencēs, - Romas līgums (vienots Eiropas tirgus) un kopējas valūtas ieviešana Eiropā. Tās abas radušās jau 50. gados un tikušas apbrīnojami mērķtiecīgi īstenotas. Par to, kas ticis apspriests pēdējo gadu sanāksmēs, var tikai spekulēt, to dalībnieki strikti ievēro klusēšanas kodeksu. Vienīgais, kas kopš neilga laika vairs netiek turēts noslēpumā, ir dalībnieku saraksts. Bieži viesi bijuši Henrijs Kisindžers, Bils Geits, Džordžs Soross, Helmuts Kols, Pauls Volfovics, Roberts Celliks (Pasaules Bankas prezidents), Deivids Rokefellers. No vienkārša think-tank šī organizācija pamazām izveidojusies par diezgan nozīmīgu politikas virziena noteicēju ar augstu realizēšanas potenciālu. Tā apiet demokrātiskās struktūras un lemj savās interesēs. Tas, kas šajā sanāksmē tiek nolemts, stāv pāri kaut kādām sociāldemokrātu vai kristīgi konservatīvo partijas interesēm. Galvenais kurss netiek noteikts partiju sēdēs vai ar sabiedrības aptauju palīdzību, par to aiz slēgtām durvīm vienojas mūsu pasaules stūrmaņi. Kā rīkoties ar Irānu, kad izvest karaspēku no Afganistānas un Irākas, vai atļaut lietot dolāru kā tualetes papīru - to neizlems vēlētāja balss. Lieki teikt, ka sarakstos nav atrodams nedz Baltijas, nedz kāds Latvijas pārstāvis. Mēs uz pasaules politiskās skatuves esam tikai dekorācija.
Acu priekšā parādās gara televīzijas kanālu busiņu rinda, kura nobloķējusi visu iebraucamo ceļu kādā par EHEC baktērijas izplatīšanu aizdomās turētā zemnieku sētā. Tur, kur tiešām kaut kas notiks, stāvvietas paliks tukšas. Nu ko, jāiet uz supermārketu pirkt dārzeņus, kamēr tie vēl lēti, šodien vakariņās būs garšīgi salāti!