Pārvākšanās brīdis
«Pats sev viņš atstāja vien pāris desmitu grāmatu,» atklāj LNB Mākslas un mūzikas centra vadītāja Ilze Egle, kura pērn rudenī viesojusies pie Gunāra Birkerta, lai sagatavotu viņa bibliotēku pārsūtīšanai uz Latviju (pagājušā gada nogalē arhitekts kopā ar dzīvesbiedri Silviju atstājuši savu dzīvokli un pārcēlušies uz pansiju, kur nolēmuši pavadīt savas vecumdienas). «Šajā darbā man palīdzēja viņa dēls un mazdēls,» atmiņās dalās Ilze Egle.
Patlaban Gunāram Birkertam veltītajā plauktā ir atrodams vairāk nekā 300 grāmatu, kas laika gaitā tiks papildinātas ar arhitektūras nozares periodiskajiem izdevumiem. Sarunā ar Dienu Ingrīda Peldekse stāsta, ka šī ir aptuveni puse no visa LNB nodotā krājuma, kas veidojies vairāk nekā pusgadsimta garumā. Uz Gaismas pili ir atceļojuši pat iespieddarbi no arhitekta studiju laikiem Štutgartes Tehniskajā augstskolā, kuru viņš ir pabeidzis tālajā 1949. gadā.
Orientieri teksta jūrā
«Šīs grāmatas ir ļoti aizraujoši pāršķirstīt,» bilst Ingrīda Peldekse, kura iepazīstina ar Gunāra Birkerta bibliotēkā esošajiem darbiem un to īpašajiem akcentiem: uz lapu malām arhitekts ir veicis dažādas piezīmes, ar flomāsteru pasvītrojis sev būtiskas atziņas un kā orientierus teksta jūrā salīmējis dzeltenas lapiņas, no kurām daļa tagad ir aizstāta ar grāmatzīmēm. «Mēs saglabājām norādes tajās vietās, kur pieminēts viņa vārds un darbi,» paskaidro LNB pārstāve.
«Šī ir Mičiganas Universitātes Juridiskās fakultātes bibliotēkas ēka, kas atrodas zem zemes vairākos stāvos,» uzšķir Ingrīda Peldekse (grāmatās par XX gadsimta ASV arhitektūru ir atrodami arī citi Gunāra Birkerta radītie projekti: Federālo rezervju banka Mineapolē, Stikla muzejs Korningā u. c.). «Viņš ļauj tajos ieplūst gaismai,» uzsver LNB pārstāve un vērš uzmanību uz iespieddarbiem par stiklu, kas ir bijis ļoti nozīmīgs materiāls šī gaismas meistara daiļradē.
Bibliotēkas akcenti
Liels uzsvars Gunāra Birkerta grāmatu krājumā ir ticis likts uz XX gadsimta arhitektūras profesionāļu biogrāfijām. «Tas liecina, ka viņš vienmēr ir centies iedziļināties ne tikai savu kolēģu darbos, bet arī domāšanas veidā,» uzskata Ingrīda Peldekse. Uz Gunāru Birkertu neizdzēšamu iespaidu ir atstājuši skandināvu un japāņu arhitekti, ar kuriem viņš ir jutis profesionālu radniecību. Viņu vidū var piesaukt izcilo somu grandu Ēro Sārinenu, kurš bija viņa pirmais skolotājs, uzsākot arhitekta praksi, kā arī Alvaru Ālto.
LNB pārstāve norāda, ka ļoti interesanta Gunāra Birkerta bibliotēkā esošo iespieddarbu daļa ir saistīta ar pilsētbūvniecību. Viena no tajā apskatītajām tēmām skar Detroitu, kura no industriālas vietas ir bijusi spiesta pārveidoties par pilsētu ar citiem akcentiem un kuras turpmākajā attīstībā lielu nozīmi ir nospēlējis tieši arhitektu veikums. Līdzīgus piemērus var atrast arī Eiropā. To starpā var pieminēt Spānijas pilsētu Bilbao ar vairākiem ievērojamiem objektiem - lidostu, metro un Mākslas muzeju.
Vasīlija klātbūtne
Šajā Gunāra Birkerta «personības salā» LNB ir izvietoti divi arhitekta un dizainera Marsela Breijera krēsli Vasīlijs, kas bijuši viņa īpašumā. Pirms deviņdesmit gadiem izgudrotā mēbele šobrīd ir kļuvusi par ikonu, kas uz visiem laikiem izmainījusi zviļņa koncepciju un rada abstraktas ģeometriskas skulptūras iespaidu. Šeit ir atrodams arī paša Gunāra Birkerta dizainētais krēsliņš, ko viņš savulaik ir radījis savam mazajam dēliņam Svenam, kurš izaudzis par ievērojamu amerikāņu literatūras kritiķi un esejistu.
Ilze Egle stāsta, ka Gunārs Birkerts ir aktīvi piedalījies šī stūrīša veidošanā no attāluma. «Varbūt mēs ieliekam tajā kādu augu?» apvaicājies arhitekts, kuram pa e-pastu ir tikušas sūtītas fotogrāfijas ar iekārtojuma variācijām. Jāatzīmē, ka šī ir jau piektā «personības sala» LNB, kas atgādina par latviešu tradīciju veidot plašus iespieddarbu krājumus pie sevis mājās. Iepriekš tajā ir atklāti grāmatniecības vēsturnieka Paula Rābes, diplomāta Kārļa Zariņa, dzejnieka Knuta Skujenieka un kritiķa Normunda Naumaņa grāmatu krājumi.