Papildu korekcijas budžetā, kā arī atsevišķu jau sagatavoto pasākumu pārskatīšanu valdībai pieprasījuši starptautiskie aizdevēji. Asāku kritiku izraisījis valdības piedāvātais mājokļa nodokļa variants, kā arī iecerētā neapliekamā minimuma samazināšana. Piekāpjoties partneru prasībām, izstrādāta progresīvā mājokļa nodokļa shēma - īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība ir līdz 40 tūkstošiem latu, piedāvā piemērot minimālo likmi 0,1% apmērā, mājokļiem ar vērtību no 40 līdz 75 tūkstošiem - 0,2%, savukārt par īpašumiem ar vērtību virs 75 tūkstošiem nodoklis veidotu 0,3%.
Kā alternatīvs risinājums neapliekamā minimuma samazināšanai tiek piedāvāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa celšana - no pašreizējiem 23% līdz 26. Tajā pašā laikā no 63 līdz 50 latiem saruks atvieglojumi par apgādībā esošām personām. Arī kapitāla pieauguma nodoklis, kas būs jāmaksā no depozītu, dividenžu, akciju pārdošanas peļņas, iespējams, būs augstāks - 15% iepriekš piedāvāto 10 vietā. Tiek apsvērta iespēja ar nodokli aplikt arī dabasgāzi, taču Latvijas gāze mierina, ka mēneša maksājums līdz ar to pieaugtu niecīgi.
Nepatīkams pārsteigums daudziem iedzīvotājiem būs arī plānotā attaisnoto izdevumu par izglītību un medicīnas pakalpojumiem atcelšana: iepriekš par šiem tēriņiem varēja dabūt daļu no iemaksātā ienākuma nodokļa. Jau vēstījām, ar nākamo gadu no 20 uz 10% tiks samazināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo iemaksu apjoms dzīvības apdrošināšanā, un šis atvieglojums vairs neattieksies uz ieguldījumiem fondos. Atgādināsim, ka nākamgad ar lielāku nodokļu slogu būs jārēķinās arī tiem, kas privātām vajadzībām izmanto dienesta mašīnas.
Premjers V.Dombrovskis uzsver, ka visus šos priekšlikumus valdība vēl vērtēs piektdien ārkārtas sēdē.
«Tā ir naudas vākšana, kas sagrauj visu sistēmu,» tā Finanšu ministrijas iniciatīvas vērtē auditorkompānijas KPMG nodokļu menedžere Gunta Kauliņa. Eksperti uzsver: nodokļu celšana situāciju valstī pasliktinās vēl vairāk. Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds uzskata, ka tālāka nodokļu sloga palielināšana algām vairs nav pieļaujama, jo tas tikai veicinās legālā biznesa konkurētspējas kritumu, tajā skaitā starptautiski, jo nodokļu slogs algām jau patlaban ir stipri virs vidējā ES. Mazākais ļaunums šajā gadījumā būtu lielāka likme nekustamajam īpašumam. Šādu risinājumu aizstāv arī Swedbank ekonomists Dainis Stikuts: viņaprāt, mājokļa nodoklim būtu jāveido 1%. «Valsts tikai iegūs - īpašumus nevar noslēpt, tādējādi nebūs jācīnās ar pelēko ekonomiku, turklāt šo nodokli maksātu arī ārzemnieki,» spriež eksperts. Viņš arī kritizē valdību par to, ka novārtā tiek atstāts jautājums par nodokļu administrēšanas uzlabošanu un kontrabandas apkarošana. «Nav noslēpums, ka šeit budžetam garām iet vairāki desmiti miljoni latu,» uzsver D.Stikuts.